18. un 19. martā zemkopības ministre Laimdota Straujuma dosies uz Briseli, kur Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē paredzēts panākt vienošanos par neatrisinātajiem Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) jautājumiem.
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma uzsvērs, ka Latvijas galvenā interese ir tiešo maksājumu mērķtiecīga novirzīšana lauksaimnieciskās ražošanas atbalstīšanai.
Latvijai arī ir būtiski, lai tiešos maksājumus lauksaimniekiem varētu maksāt pēc iespējas atšķirīgākus atkarībā no tā, vai lauksaimnieks nodarbojas ar tikai vides uzturēšanu labā stāvoklī vai ražo lauksaimniecības produktus. Viena no iespējām ir nošķirt ekstensīvi apsaimniekotas pastāvīgās pļavas un ganības un pārējo lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Taču pagaidām prezidentūras piedāvājumā tas nav iekļauts.
„Man ir paredzētas sarunas ar prezidējošās valsts lauksaimniecības ministru un komisāru pirmdienas vēlā vakarā pēc plenārsēdes lai uzsvērtu šos Latvijai svarīgos jautājumus," informē zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Latvija arī vēlas, lai, pieņemot nosacījumus par atbalstu „zaļajai komponentei”, tiktu ņemti vērā atšķirīgie dalībvalstu vides apstākļi, piemēram, meži un mozaīkainavas. Tāpat Latvija ir ieinteresētapiena un cukura ražošanas kvotu sistēmas izbeigšanā, lai ES lauksaimniecība būtu uz tirgu orientēta ražošana un Latvijas lauksaimniekiem būtu iespējas paplašināt savu darbību.
Sanāksmē ministri mēģinās vienoties par Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomesmandātu sarunām ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju par KLP reformu, lai jūnijā panāktu gala vienošanos par ES KLP.
