Jaunākās ražas prognozes lauksaimniekiem ļauj būt optimistiem attiecībā uz gaidāmo peļņu, savukārt pilsētniekiem jārēķinās, ka prāvu maisu kartupeļu par pāris nieka latiem nopirkt nevarēs, kā tas bijis citus gadus.
Zemkopības ministrija informē, ka graudaugi šogad iesēti apmēram 570 tūkstošu hektāru platībā. Tas ir par 9% vairāk nekā pērn. Arī labvēlīgie rudens un pavasara sējas, kā arī graudaugu ziemošanas apstākļi ļaujot cerēt uz pēdējo gadu lielāko ražu. Ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departaments to novērtē aptuveni 1,8 miljonu tonnu apjomā. Protams, svarīgs nosacījums šādai veiksmei ir labvēlīgi laika apstākļi kulšanai.
Vārpām resni vēderi
Ražas novākšana šur tur jau ir sākusies. Vidzemes zemnieks un Lauksaimnieku apvienības vadītājs Ivars Ādamsons stāsta, ka daudzviet labība sagūlusi veldrē – tas nozīmē, ka graudu kvalitāte varbūt arī būs zemāka, taču, ja cauri nesaaugs nezāles, nokult varēs. Galvenais, lai vārpas nesāktu dīgt. Tās esot padevušās ļoti smagas, tāpēc arī veldrē. «Šis gads bijis labs augšanai. Augi visus minerālmēslus paņēma pretī, un tagad vārpas pārēdušās. Vārpām ir resni vēderi,» skaidro lauksaimnieks. Kulšanas darbi Vidzemē pašlaik tikai sākas. Pirmo ņem nost rapsi. No hektāra ārā birstot pat četras tonnas. Lauki gan daudzviet mitri: «Kaimiņš iebrauca rapšu laukā, iebrauca rudzos, bet nekā nepadarījis izbrauca laukā. Slapjš.»
Pozitīvi, ka, pat pieklibojot ražas kvalitātei, Latvijas graudaudzētājus gaida ienesīgs gads. Cenas tirgū nosaka starptautiskās biržas, un atšķirībā no Latvijas lielajās graudaudzētājās valstīs – Ukrainā, Vācijā, Polijā, Kanādā un Brazīlijā – labas ražas nav gaidāmas.
I. Ādamsons gan atzīst, ka tas radīs problēmas piena un gaļas ražotājiem. Labības cena būs augsta. To apstiprina arī Eiropas Komisijas prognozes: slikto laika apstākļu dēļ kopējā graudu raža samazināsies par apmēram 5,3 miljoniem tonnu. Būtiskākais samazinājums skars kviešus un kukurūzu.
Kartupeļi auguši pieticīgāk
Atšķirībā no graudaugiem kartupeļiem šis nebūs izcils gads. Tomēr labi, ka kaimiņos gaidāmas vājas ražas, un tas nozīmē, ka mūsu tirgu nepārplūdinās citu valstu pārpalikumi, nodzenot lejā cenu. Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības vadītāja Aiga
Kraukle stāsta, ka šur tur kartupeļi izslīkuši – Zemgale ir slapja. Arī Vidzemē gribējās lielāku ražu. Taču pavasaris neesot bijis tupeņiem draudzīgs: «Kartupelis pārāk ilgi atradās ne īpaši labvēlīgā gaisotnē, lai daudz bumbuļu aizmestos.» Tikmēr Latgalē atsevišķās saimniecībās cerā ir pat virs desmit bumbuļiem.
Iepriekšējos gados kartupeļu tirgošanu ietekmēja fakts, ka krīzes apstākļos daudzi cilvēki sāka nodarboties ar dārzniecību – pašpatēriņam. Par to liecināja sēklas kartupeļu tirdzniecība pavasaros – pirka pa mazām porcijām – 10 līdz
20 kilogramus. Tagad mazdārziņos atkal atgriežas puķes un garšaugi, bet kartupeļu audzēšana atstāta profesionāļu ziņā.
Ražas novākšana pašlaik tikai sākas – tiek sisti nost laksti, un pirmos vāc čipsu ražošanai audzētos tupeņus. Tad sekos sēklas kartupeļi un pēc tam jau ziemas krājumu vākšana.
Zemkopības ministrija informē, ka kartupeļu stādījumu platības Latvijā pēdējos gados ir nemainīgas, apmēram 30 tūkstoši hektāru. Vidējā ražība šogad gaidāma pērnā gada līmenī – 170 centneri no hektāra. Sliktāk kartupeļi padevušies mazajās saimniecībās, ko piemeklēja lakstu puve – tur raža būs ļoti zema, tikai 130 centneri no hektāra. Komercplatībās, kur tiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi, ražas būs divtik un vēl lielākas: virs 300 centneriem no hektāra. Latvijas kartupeļu kopraža tiek lēsta 500 līdz 510 tūkstoši tonnu.
Uzmanīgi uz šosejām
Tuvojoties rudenim, lauksaimniecības darbi kļūst arvien intensīvāki – tie manāmi ne vien druvās un kartupeļu laukos, bet arī uz šosejām. Lauksaimnieku organizācija Zemnieku saeima aicina iedzīvotājus vērot, kā norisinās ražas novākšana, un būt uzmanīgiem pie auto stūres. Uz ceļiem jau tagad lielā skaitā sastopami gan kombaini, kas pārbrauc no lauka uz lauku, gan kravas mašīnas un traktori, kas novākto ražu ved uz kaltēm un noliktavām. Jāņem vērā, ka lauksaimnieki labvēlīgos laika apstākļos strādā arī naktīs, autovadītājiem tāpēc jābūt īpaši piesardzīgiem.
***
Uzziņai
Prognozētas vidējās graudaugu ražas (t/ha, platība):
• ziemas kviešiem 3,9 (255 tūkst. ha),
• ziemas rapsim 3,2 t/ha (rapsis kopā 117 tūkst. ha),
• rudziem 3 (37,1 tūkst. ha),
• tritikālei 2,7 (13,2 tūkst. ha),
• ziemas miežiem 3,5 (2,7 tūkst. ha)
• vasaras kviešiem 3 (96,3 tūkst. ha),
• miežiem 2,5 t/ha (84,2 tūkst. ha),
• auzām 2,2 t/ha (61,7 tūkst. ha),
• vasaras rapsim 1,3 t/ha.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
