Šogad centralizētajos eksāmenos vajadzīgo zināšanu minimuma (5% no 100%) pietrūka teju 200 skolēniem, kālab viņi palika bez sertifikātiem.
Turpmākajos gados šo latiņu plānots celt līdz 20%, kas nozīmē – aiz svītras varētu palikt daudz lielāks skaits audzēkņu. Kopumā gan nav iemesla celt trauksmi par eksāmenu rezultātiem, tomēr daļā pārbaudījumu tie uzrādījuši kritumu, apliecina Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntis Vasiļevskis.
Vēsturi izvēlas aizvien mazāk
Pasaules un Latvijas vēstures eksāmenā šogad rezultāti ir slīdējuši uz leju: pērn vidējais vērtējums (tas vairs netiek izteikts līmeņos, bet procentos – 100% augstākais) tajā bija 39,41%, bet šogad 37,16%, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica G. Vasiļevskis. Viņš norādīja, ka šo pārbaudījumu ar katru gadu izvēlas aizvien mazāk skolēnu – pirms dažiem gadiem to kārtoja trešdaļa 12. klases beidzēju, tagad – labi ja piektā daļa. Vairākums no viņiem esot profesionālo skolu audzēkņi, kam šis eksāmens ir obligāto sarakstā. Jāņem vērā, ka to viņi kārto pirmā kursa beigās – 16 gadu vecumā. VISC pārstāvis sprieda: ja viņi to darītu 19 gadu vecumā, kad būtu nobriedušāki, rezultāti būtu labāki. Arī tas, ka, salīdzinot ar vispārējās izglītības skolām, arodskolās stundu skaits šajā mācību priekšmetā ir mazāks un skolēniem daudz jāmācās pašiem, iespējams, iespaido zināšanu līmeni. Tomēr šie rezultāti nebūt nenozīmējot, ka profesionāli tehnisko skolu līmenis vērtējams kā slikts.
Maz labu rezultātu
Matemātikas pārbaudījuma rezultāti gan nav labi, piekrita G. Vasiļevskis, piebilstot, ka to rāda skaitļi: pērn tie valstī kopumā bija 42,9%, šogad – 37,26%. Labāka situācija ir atsevišķos sektoros: valsts ģimnāzijām vidējais rādītājs ir 57%, vidusskolām – 42,5%. «Kopumā labais gals ir mazs. Tikai 929 jauniešiem rezultāti bija virs 80%,» atzina VISC vadītājs.
Patlaban, lai saņemtu sertifikātu, eksāmenā jāpārvar 5% robeža, bet VISC iecerējis šo latiņu pakāpeniski paaugstināt līdz 20%. Pašlaik gan to neesot iespējams izdarīt, jo daudzi būtu palikuši aiz svītras: jau tā pērn tādu bijis 131, bet šogad 199. Ja tiktu noteikta 10% robeža, šādu skolēnu būtu 1229, ja 15% – jau tuvu 3000. Mazliet satraucoši, ka robežšķirtni nepārvarējušo vidū parādījušies arī ģimnāziju un valsts ģimnāziju audzēkņi. Taču, ja apskatot rezultātus ne tikai vidusskolas galā, bet arī pamatskolā, ieskaitot 3. un 6. klases pārbaudes darbus, nevarot teikt, ka viss paliek arvien sliktāk un sliktāk, uzsvēra G. Vasiļevskis, piebilstot, ka turpmāk ir domāts likt lielāku uzsvaru uz to, lai bērni, beidzot sākumskolu, būtu apguvuši pamata lietas. Arī 9. klases eksāmenā būs divas daļas: uz pamatzināšanām balstīti un augstākā līmeņa uzdevumi.
Runājot par eksāmenu izvēli, VISC satrauc tas, ka iezīmējas tendences: tikai trešdaļa to, kas labi nokārtojuši matemātiku, liek eksāmenu fizikā, vēl mazāk – ķīmijā un bioloģijā. Lielākoties visus šos pārbaudījumus izvēlas tie, kas ir nolēmuši studēt medicīnu, nevis inženierzinātnes.
Rosina atvieglot eksāmenu
Deputāte Inguna Rībena rosināja mākslas vai mūzikas skolām, ņemot vērā uz specifiskajiem mācību priekšmetiem vērsto programmu, piedāvāt atvieglotu matemātikas pārbaudījumu. Jo skaidrs, ka tas, kas pa spēkam Rīgas valsts 1. ģimnāzijas abiturientiem, nav pievarams šo skolu beidzējiem.
G. Vasiļevskis piekrita, ka ir bijušas debates par šo jautājumu, bet «tālāk par tām gan nav iets». Iemesls tam: valsts standartam nav līmeņu – pamata un vidējā izglītībā tie ir vienoti. Ja došot atlaides mākslas vai mūzikas skolām, arī citas tās varētu prasīt.
Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete vērsa uzmanību uz nepieciešamību diskutēt, kas obligāti būtu jāzina visiem vidusskolas beidzējiem. «Zināšanām vajadzētu būt gana universālām un vispusīgām, lai jauniešiem nebūtu šķēršļu izglītības ieguvē,» sacīja I. Druviete, norādot, ka šobrīd eksāmenu izvēle var kļūt arī par ierobežojumu turpmākās profesijas ieguvē.
Mazās skolas atpaliek
Vaicāts, vai mazo skolu audzēkņi uzrādījuši labāku sniegumu nekā lielajās izglītības iestādēs, G. Vasiļevskis bija spiests atzīt, ka tā vis neesot. Diemžēl rezultāti esot stipri zem vidējā. Viņš bijis nepatīkami pārsteigts, cik daudz esot skolu, kur bijis ļoti mazs izsniedzamo sertifikātu daudzums. Viens no iemesliem, kāpēc tā notiek, ir tas, ka vecāki tomēr dod priekšroku lielajām skolām. Jo nereti mazajās mācību iestādēs dabas zinību skolotājs ierodas reizi nedēļā un viņam pat neesot sava kabineta, līdz ar to eksaktajiem priekšmetiem netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība. G. Vasiļevskis sliecoties piekrist ministram, kurš esot rosinājis uzsvaru likt uz spēcīgu vidusskolu izveidi.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Saistītie raksti
