Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, par spīti koalīcijas partneru darba grupas atbalsta trūkumam, nolēmis neatkāpties no nodoma ieviest Latvijas augstskolās plašāku Eiropas Savienības (ES) valodu lietojumu un piesaistīt vairāk ārvalstu docētāju.
Viņa oponenti uzskata, ka ieteiktie grozījumi Augstkolu likumā ir nacionālai valstij bīstami, tāpēc nav atbalstāmi.
R. Ķīlis norāda, ka nozares pārstāvji jau ilgāku laiku skaidri atbalstot un pat pieprasot plašāku ES valodu lietojumu, kā arī vēršot uzmanību uz barjerām esošajā likumdošanā, kas radot būtiskus šķēršļus ārvalstu mācībspē
ku un studentu piesaistei. «Virzot grozījumus Augstskolu likumā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidri nostājas augstākās izglītības sektora un izglītības kvalitātes pusē,» uzsver ministrs, vēršot uzmanību uz to, ka augstākā izglītība Latvijā kopumā ir ļoti noslēgta. No 47 Eiropas valstīm Latvija līdz ar Lietuvu un Ungāriju ir visslēgtākā sistēma ar negatīvu bilanci, tas ir, gan ienākošo, gan izejošo studentu plūsma ir maza un vairāk ir to, kuri dodas studēt aiz robežām, nekā to ārzemnieku, kas mācās Latvijā. Kompānijas KPMG pētījums liecinot, ka viens no galvenajiem apstākļiem, kas ierobežo augstākās izglītības eksportu, ir valodas lietošanas noteikumi un studiju kvalitāte.
IZM izstrādātie grozījumi, piemēram, paredz, ka valsts augstskolās studiju programmās ne mazāk par vienu desmito daļu un ne vairāk par vienu trešo daļu no programmas kredītpunktu apjoma var īstenot ES oficiālajās valodās. IZM uzskata, ka šis un vēl citi jauninājumi ļautu veidot starptautiskas programmas valsts augstskolās un palielinātu ārvalstu studējošo īpatsvaru līdz 10% no visa studentu kopskaita un ārzemju docētāju skaitu līdz 5% (tas radītu arī konkurenci vietējiem mācībspēkiem). Tāpat tas veicinātu Latvijas augstākās izglītības iekļaušanos Eiropas izglītības telpā un tās sadarbības iespējas.
Ina Druviete, kura ir koalīcijas darba grupas locekle, uzsver, ka viņas iebildumi pret šiem grozījumiem nebalstās uz emocijām, bet uz valsts valodas statusa pamatnostādnēm. Viņa domā, ka jau esošais likums pieļauj plašas iespējas un nebūt ne visas augstskolas nodrošina 20% no jebkuras studiju programmas īstenošanu svešvalodā. Savukārt ne privātajās augstskolās, ne sadarbības programmās nekādu ierobežojumu nav, un pat valsts augstskolā, piemēram, Rīgas Juridiskajā augstskolā, visas mācības notiek angļu valodā. I. Druviete teic, ka valodas lietojumu nedrīkst nonivelēt līdz tās izmantošanai ģimenē, tai jātiek plaši lietotai intelektuālajā jomā, tajā skaitā – augstākajā izglītībā un zinātnē. Aiz šīm R. Ķīļa aktivitātēm esot saskatāma vēlme atvērt Valsts valodas likumu, lai ar Saskaņas centra atbalstu mainītu tās lietošanas statusu. Taču viņa atgādina: grozījumi Valsts valodas likumā ir pieļaujami tikai ar koalīcijas partneru piekrišanu, turklāt grozījumus pieņem Saeima.
Arī Rēzeknes augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks ir pārliecināts, ka jau esošais likums nodrošina plašas svešvalodu lietošanas iespējas. Viņš uzskata, ka augstākās izglītības jomā ir daudz svarīgāki jautājumi, kas jārisina, tajā skaitā – jāizstrādā jauns Augstskolu likums, nevis jāgroza jau esošais. E. Teirumnieks ir arī skeptisks attiecībā uz plašāku ārvalstu studentu un arī docētāju piesaisti – īpaši akadēmiskā personāla lomā. Kā vienu no iemesliem viņš min mazās pasniedzēju algas, uz ko jau vērsuši uzmanību vieslektori. Nevajagot arī noniecināt pašu docētājus – to pierāda labās atsauksmes par tiem, kas strādā ārvalstīs.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
