Valsts vadītāju uzrunas tautai shematiski iezīmē gaidāmās aktualitātes. Un šoreiz gan Valsts prezidenta Andra Bērziņa, gan Ministru prezidenta Valda Dombrovska Jaungada runās centrālais akcents tika likts uz eiro ieviešanu.
Nākotne bez eiro Latvijai nozīmēšot ne tikai ekonomikas atkritienu, bet pat politiskā kursa maiņu.
Premjers V. Dombrovskis, piesaucot Latvijas Tautas frontes ideālus, skaidro, ka «eiro ir daļa no mūsu eiropeiskās nākotnes». Savukārt prezidents atgādina, ka lēmums par iestāšanos Eiropas Savienībā un Monetārajā savienībā pieņemts pirms deviņiem gadiem: «Tas tika skaidri pateikts un juridiski noformulēts. Šodien, protams, var jautāt, vai Latvijas uzņemtajā kursā kaut kas ir krasi mainījies. Varu droši atbildēt, ka nav.» Cenu pieaugumam, kas pesimistu prognozēs sekos eiro ieviešanai, prezidents neredz pamata. Toties eiro ļaus uzsākt progresīvā neapliekamā minimuma ieviešanu, kas būšot labs atbalsts cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Tieši trūcīgajiem ļaudīm 2013. gadā jānokļūst valsts vislielāko rūpju lokā.
Eiro nebija vienīgais temats abu valstsvīru runās. Starp viņiem neklātienē pat izveidojās tāds kā dialogs, tikai apgrieztā secībā, jo V. Dombrovskis savu uzrunu teica īsi pirms pusnakts, savukārt Andris Bērziņš nākamajā dienā. Kā pārmetums valdībai izskanēja prezidenta teiktais: «Nenoliedzami tāda šodien ir Latvijas realitāte, līdzās veiksmes stāstiem par krīzes pārvarēšanu mūsu valsti raksturo arī tās iedzīvotāju sociālā noslāņošanās, neticība saviem spēkiem un atstumtības sajūta. Rakstot valsts attīstības vīzijas, savelkot jostas un pārvarot krīzes, mēs esam aizmirsuši cilvēku.»
Premjers uz to atbild ar piekrišanu un solījumu, ka nākamgad par cilvēku tiks padomāts un Latvija kļūšot par mūsu kopīgo veiksmes stāstu: «Valdības uzdevums ir rūpēties par tiem, kuriem ir visgrūtāk – nodrošinot iespējas izglītoties un atrast darbu, saņemt valsts atbalstu grūtā brīdī. Tāpēc arī 2013. gadā viena no valdības prioritātēm būs mazināt nevienlīdzību un sociālo atstumtību.»
Premjers piesauc arī vairākus praktiskus ceļus šā mērķa sasniegšanai – valdība strādās pie atbalsta uzņēmējiem, ēnu ekonomikas apkarošanas un inovāciju sekmēšanas. Praktisku atbalstu ģimenēm sniegs PVN un IIN nodokļu samazināšana, kas ir svarīgi arī no demogrāfijas viedokļa. Latvijas simtgadi V. Dombrovskis cer sagaidīt «ar pārliecību par stabilu nākotni mūsu tautai». Tas nozīmē, ka dzimstībai pēc pieciem gadiem būtu jāpārsniedz mirstība, kas ir visai ambiciozs uzdevums. Tāpat kā svešumā aizbraukušo tautiešu atsaukšana mājās. «Iespēju Latvija visiem,» tāds ir premjera jaunākais sauklis, kas seko daudz piesauktajam ekonomikas izrāvienam.
Daudzas tēzes abu valstsvīru runās sasaucas, tomēr ir arī tādas aktualitātes, kas likušās pieminēšanas vērtas prezidentam, taču ne premjeram, un otrādi.
Andris Bērziņš pamanījis jau pērn aizsākušās priekšvēlēšanu cīņas, un skaidrs, ka arī šis gads būšot politiskas sāncensības laiks. Prezidents saka: «Šajā kontekstā vēlos īpaši izcelt jēdzienu sāncensība, nevis cīņa, ienaidnieku meklēšana vai sabiedrības šķelšana. Tādēļ aicinu ikvienu politisko spēku, bet īpaši tos, kas startēs lielajās pilsētās, savos priekšvēlēšanu uzsaukumos un balsu piesaistīšanā nedalīt sabiedrību savējos un svešajos. (..) Ja dzīvosim, viens otru neapkarojot un nemeklējot vainīgos, centīsimies saprast un cienīt atšķirīgo, neaizskarsim un nepazemosim, tad mūsu dzīve Latvijā ies kalnup.» Iespējams, šis ir brīdinošs sveiciens Reformu partijai, kas pēdējā laikā aizrāvusies ar pašvaldību darba kritizēšanu.
Draudzīgāku sveicienu savā uzrunā prezidents sūta Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku dalībniekiem, organizatoriem, skatītājiem: «Šie svētki ir ticības avots mūsu valsts un tautas nākotnei.»
Ministru prezidents kultūras jautājumiem pieskārās vien garāmejot, proti, mums jāsaglabā valsts savdabība, valoda un kultūra, kad mācīsimies un pārņemsim labāko pieredzi no Ziemeļvalstīm. Tieši tajās meklējami Latvijai nozīmīgākie investori, tirdzniecības partneri un arī pareizas dzīves etalons «ar viszemāko korupciju un visaugstāko uzticēšanos valdībai». «Iekļaušanās šajā saimē ir visu Latvijas cilvēku labklājības, attīstības un drošības jautājums,» secina premjers. Un te jāatgādina, ka Ziemeļvalstu savienība jau daudzkārt piesaukta politiskajās aprindās kā laba alternatīva gadījumam, ja lielā Eiropas Savienība tādu vai citādu iemeslu dēļ vairs nebūtu pie labas veselības.
Bet kaut kādas pārmaiņas noteikti būs. Valsts prezidents par to ir pārliecināts:
«Gluži tāpat kā pirms gada 1. janvārī, arī šodien es saku, ka Eiropa un pasaule joprojām ir lielu pārmaiņu procesā. Tas galvenokārt skar ekonomisko attīstību, bet vienlaikus tam būs gan politiska, gan ģeopolitiska nozīme. Latvija šajā pārmaiņu laikā ir daudzkārt labākā situācijā nekā daudzas Eiropas Savienības valstis. Mēs nedrīkstam pazaudēt iespēju būt starp stiprākajām valstīm Eiropā, šis ir mūsu laiks, un cita mums var nebūt.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
