Nacionālā dzelzceļa sabiedrība Latvijas dzelzceļš pagājušajā gadā nopelnīja 19,2 miljonus latu un tās prezidents Uģis Magonis atalgojumā saņēma 43 tūkstošus latu. Savukārt Nacionālā aviokompānija airBaltic pērn cieta 19 miljonu latu zaudējumus, taču tās vadītājs Martins Aleksandrs Gauss nopelnīja 270 tūkstošus latu jeb sešas reizes vairāk nekā viņa kolēģis dzelzceļā. Abi šie uzņēmumi pieder Latvijas valstij.
Pavļuts sola pārmaiņas
Kapitālsabiedrību atalgojuma sistēmā šobrīd trūkst loģikas un samērības.
Uz trekno gadu pārmērību atgriešanos valstij piederošajos uzņēmumos nule norādījis portāls pietiek.com. airBaltic vadītāja M. A. Gausa alga salīdzinājumā ar 2011. gadu palielinājusies vēl par trim tūkstošiem. Uzņēmuma Lattelecom vadītāja Jura Gulbja ienākumi tikai nedaudz atpaliek, taču tāpat pārsniedz ceturtdaļmiljonu latu gadā. Viņam toties salīdzinājumā ar 2011. gadu galvu reibinošs ienākumu kāpums – plus 55 000 gadā. Tātad pērn, strādājot valsts kontrolētā uzņēmumā, viņš mēnesī saņēmis 21,1 tūkstoti latu. Ikviens interneta lietotājs ar šiem datiem var iepazīties Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, jo cilvēki, kas vada valstij piederošus uzņēmumus, ir valsts amatpersonas un tām par gūtajiem labumiem jāatskaitās sabiedrībai. Līdztekus algām, kas salīdzinājumā ar vidējām valstī šķiet ārprātīgi lielas, šīs topa menedžeru deklarācijas uzrāda vēl vienu problēmu – tās ir savstarpēji nesamērīgas. Vienos uzņēmumos milzīgas, citos neproporcionāli zemas. To apzinās arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un sola pārmaiņas. Ar preses sekretāres Daigas Grūbes starpniecību viņš skaidro, ka atalgojuma līmeņi valsts kapitāla uzņēmumos jau vēsturiski ir bijuši ļoti atšķirīgi un kopējā sistēma neskaidra. Ir valsts kapitāla uzņēmumi, kuru vadītāji saņem ievērojami zemāku atalgojumu nekā citu līdzvērtīgu vai pat mazāku uzņēmumu vadītāji ne tikai privātajā, bet arī valsts sektorā. «Ir pilnīgi skaidrs, ka, lai piesaistītu un noturētu valsts uzņēmumos augstākā līmeņa speciālistus, ir nepieciešama arī konkurētspējīga atalgojuma politika, taču tai jābūt caurskatāmai un sasaistītai ne tikai ar privātā sektora atalgojumu līmeni, bet arī konkrētā uzņēmuma, tā vadītāju darbības rezultātiem un noteikto mērķu izpildi.»
Privātais sektors apspēlē
Nepilnības valsts uzņēmumu vadītāju atalgojuma sistēmā regulāri konstatē personāla atlases kompānijas, tajā skaitā Fontes, kas ir augstākā līmeņa menedžeru galvu mednieki. (Viņi, piemēram, līdzdarbojās Latvijas Televīzijas jaunās vadības atrašanas un iecelšanas procedūrā.) Uzņēmuma vadītāja Inese Kamarūte norāda – kad potenciālais darbinieks jāpārvilina no privātā uz valsts sektoru, regulāri atklājas, ka piedāvātais atalgojums nav konkurētspējīgs. «Tā sistēma ir jāpārskata!» uzsver personāla atlases eksperte. Piemērs ar airBaltic vadītāja M. A. Gausa un Latvijas dzelzceļa prezidenta U. Magoņa atalgojuma atšķirībām patiešām uzrādot nenormālu situāciju. Kaut gan aviokompānija lecot laukā no kopējā stāsta – laikā, kad tai nekavējoties bija nepieciešams vadītājs, Latvijā labi aviācijas menedžeri vienkārši nebija atrodami. Tāda bija tā brīža cena. Taču, pat abstrahējoties no airBaltic, esot skaidrs, ka izmaiņas atalgojumu sistēmā ir nepieciešamas.
Kā pateikt, ka daudz ir maz
Ekonomikas ministrija kārtību lielo algu jautājumā sola ieviest jau līdz gada beigām ar Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekta palīdzību: «Likumprojekts paredz, ka valdes locekļu atalgojuma politika ir jāsasaista ar vidējo atalgojumu attiecīgajā nozarē, līdzīga izmēra uzņēmumiem, kā arī kapitālsabiedrības darbības rezultātiem (budžeta izpilde, nozares politikas īstenošanas mērķu sasniegšana utt.), tāpēc plānots, ka jau no nākamā gada līdz ar pārvaldības kopējo kvalitāti būs arī lielāka skaidrība un caurskatāmība atalgojuma jautājumos.»
Saskaņā ar marta beigās veiktajām aplēsēm Latvijas valstij tieša vai netieša ietekme ir 251 kapitālsabiedrībā. Aktuāls jautājums, kā kapitālsabiedrību vadītāju algas tiks izlīdzinātas praksē – ja visiem maksās kā Gausam, Latvijas valsts drīz bankrotēs. Ja visiem maksās kā zemāk atalgotajiem, var izrādīties, ka nav, ar ko aizpildīt vakanču birumu. Un papildu problēma, kā zemo algu palielināšanu komunicēt sabiedrībai, ja vairākumam tās locekļu šāda zema alga šķiet galvu reibinošs sapnis.
***
DAŽI ATALGOJUMI 2012. gadā
airBaltic Corporation Martins Aleksandrs Gauss, valdes priekšsēdētājs: alga Ls 270 687 + apdrošināšanas atlīdzība Ls 4936
Lattelecom Juris Gulbis, valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors:
alga Ls 253 118
Reverta Kristofers Džons Gviljams, valdes priekšsēdētājs:
alga Ls 192 493
Latvenergo Āris Žīgurs, valdes priekšsēdētājs: alga Ls 47 370
Latvijas dzelzceļš Uģis Magonis, valdes priekšsēdētājs, prezidents:
Ls 43 369 Avots: VID publiskojamo datu bāze
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
