Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji 12.novembrī tiksies ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai kopīgi pārrunātu situāciju un iespējamos risinājumus piena nozarē Latvijā, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOPS) sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.
Lauksaimnieku organizācijas ir nosūtījušas vēstules gan Latvijas valsts vadošajām amatpersonām, gan arī Eiropas Komisijai (EK) ar aicinājumu panākt tūlītēju lēmumu pieņemšanu, lai sniegtu solīto atbalstu Latvijas piena ražošanas nozarei zaudējumu kompensēšanai, kas radušies pēc Krievijas ieviestajām ekonomiskajām sankcijām pret Eiropas Savienību (ES), tajā skaitā pret Latviju.
Lai arī no Latvijas puses nekavējoties tika veikti atbalsta pasākumi, no EK puses nekas vairāk kā solījumi meklēt risinājumus nav sagaidīti. Tāpēc tikšanās laikā tiks pārrunātas tālākās Latvijas amatpersonu darbības, lai EK sadzirdētu Latvijas lauksaimnieku aicinājumu steidzami rast atbalstu piena ražošanas saimniecībām.
LOSP valdes locekle un piena grupas vadītāja, Lauksaimnieku apvienības vadītāja Sandra Stricka norāda: „ Jau vairākkārtēji esam uzsvēruši, ka šī nav ekonomiska, bet gan politiska krīze. Par Latvijas piena ražotāju situāciju esam informējuši gan Latvijas, gan ES amatpersonas un tikšanās laikā ar prezidentu pārrunāsim, ko valsts vēl var darīt, lai radušos situāciju risinātu, jo piena ražošanas saimniecībās katra diena ir svarīga un pie esošā cenu krituma - saimniecībās situācija ir dramatiska. Ja tuvākajā laikā netiks rasts risinājums, tad lielā daļā saimniecību strauji tiks samazināti citsdarbā izkoptie piena lopkopības ganāmpulki, kas būs smags trieciens ne tikai konkrētajām saimniecībām, bet arī valsts tautsaimniecībai kopumā.”
„Trīs mēnešu laikā Krievijas Federācijas noteiktais pārtikas embargo ir ietekmējis pilnīgi visas lauksaimniecības nozares, bet vissmagāk piena lopkopības sektoru. Salīdzinājumā ar jūliju, oktobrī piena iepirkuma cenas ir samazinājušās par 25%, tādējādi lauksaimnieki par kilogramu piena saņem no 0,12 līdz 0,255 eiro. Piena pārstrādes uzņēmumos veidojas produkcijas uzkrājumi un tas rada tālākas sekas - nav iespējams laikā samaksāt zemniekiem, kā arī nevar nodrošināt pienācīgu piena iepirkuma cenu. Jau augustā daudzas saimniecības strādāja zem ražošanas pašizmaksas un visiem ir skaidrs, ka tā nav ilgtermiņa saimniekošana. Šobrīd ir pienācis laiks vērsties pie Latvijas augstākās amatpersonas – Valsts prezidenta, lai aicinātu valsts augstākās amatpersonas līmenī pastiprināti piesaistīt Eiropas lēmumu pieņēmēju uzmanību embargo izraisītās piena krīzes problēmas risināšanai. Likvidēt var ar vienu vārdu un vienā dienā, bet ražošanas atjaunošana prasa daudzus smagus un darba pilnus gadus, tādēļ ceram uz prezidenta izpratni un ātru rīcību.”: atzina biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieks un z/s „Mežacīruļi” saimnieks Juris Cīrulis.
Tikmēr Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Aizsilniece norāda, ka pie Valsts prezidenta dosimies ar mērķi iepazīstināt viņu ar reālo situāciju, konkrētiem aprēķiniem par zaudējumiem, kas šobrīd skar piena nozari Latvijā.
"Mēs, uzņēmēji, no savas puses izdarījām maksimālo, lai iekarotu Krievijas tirgu – ieguldījām lielu naudu, laiku un citus resursus, un tam visam vienā dienā tiek pārvilkta trekna svītra. Protams, ka mūsu valsts to nespēj kompensēt, mums šobrīd ir daudz citu svarīgu prioritāšu, kā, piemēram, aizsardzība un veselības aprūpe. Eiropa ir tā, kurai šobrīd ir jāver vaļā savs maciņš, jo tas bija kopīgs lēmums, kura seku likvidēšanā ir jāievēro solidaritāte. Līdzšinējā ES bezdarbība manī rada milzu izbrīnu un jautājumu – uz ko lai mēs paļaujamies? Būs interesanti dzirdēt valsts augstākās amatpersonas viedokli par šiem jautājumiem.”, stāsta Aizsilniece.
