Partijām atrisinot pēdējās domstarpības par ministru portfeļu sadalījumu, ir dota zaļā gaisma jaunās koalīcijas darbam. Iespējams, jau rīt Saeima balsos par uzticības izteikšanu Laimdotas Straujumas valdībai, savukārt Valdis Dombrovskis šodien aizvada savu pēdējo darba dienu Ministru kabinetā.
Pēc neilgas tielēšanās Reformu partija (RP) vakar piekrita atkāpties no Daniela Pavļuta kandidatūras ekonomikas ministra amatam, tādējādi apliecinot, ka politikā uzticības zvēresti nedarbojas. Ministrs, kurš vēl nesen tika saukts par partijas zelta fondu un spējīgāko jaunās paaudzes pārstāvi, ir ticis vieglu roku upurēts politiskajā tirgū. Proti, L. Straujuma kategoriski iestājās pret D. Pavļuta ņemšanu jaunajā koalīcijā, pārmetot viņam gan kavēšanos būvniecības sakārtošanā, gan nespēju atkāpties no amata pēc Zolitūdes traģēdijas. RP, īsu brīdi minstinoties, piekrita šim amatam virzīt līdzšinējo izglītības ministru Vjačeslavu Dombrovski, uz atvadām apberot
D. Pavļutu ar formālām atzinības frāzēm.
Tādējādi, izgrūstījušās rindā pēc ietekmīgākajiem portfeļiem, visas partijas beidzot ir savietojušas savas intereses, un Saeima rīt varētu balsot par uzticības izteikšanu L. Straujumas valdībai. Savukārt šodien ar L. Straujumu vēl plānojis tiksies Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Nākamo valdību veidos pašreizējās koalīcijas partijas – Vienotība, RP, kā arī Nacionālā apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK) un seši pie frakcijām nepiederošie deputāti. Kā jauns papildspēks koalīcijai tiks pieaicināta Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Plānots, ka nākamajā valdībā būs seši jauni ministri – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL!TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL!TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V). Jaunajā valdībā darbu neturpinās ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V), tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī labklājības ministre Ilze Viņķele (V) un pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V).
Jāatgādina, ka V. Dombrovskis ir bijis premjers, kurš Ministru kabineta vadītāja krēslā mācējis noturēties visilgāk. 2009. gada 26. februārī, sešas dienas pēc Ivara Godmaņa atkāpšanās, toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers izvirzīja V.Dombrovski
Ministru prezidenta amatam. Jau 12. martā Saeima apstiprināja viņa stāšanos amatā, un V. Dombrovskis kļuva par premjeru, kas uz saviem pleciem iznesa visu ekonomiskās krīzes smagumu. Tiesa, spējot saglabāt amatu dzelžainas taupības un vispārējas neapmierinātības apstākļos, V. Dombrovskim liktenīga izrādījās politiķu mazdūšība Zolitūdes traģēdijas brīdī. Proti, V. Dombrovskis bija vienīgais, kurš pēc 54 cilvēku bojāejas zem lielveikala gruvešiem uzņēmās par šo notikumu politisko atbildību un atkāpās no amata. Liktenīga šī traģēdija ir bijusi arī par būvniecības nozari atbildīgajam ekonomikas ministram D. Pavļutam. Tieši ministra nespēja atkāpties no amata kļuva par vienu no galvenajiem argumentiem, lai neaicinātu D. Pavļutu jaunajā valdībā.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Saistītie raksti
