Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šā gada 17.marta plkst. 6:30 līdz 18.marta plkst. 6:30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 200 izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem. Kopumā šogad Latvijā reģistrēti jau 1127 kūlas ugunsgrēki, informē VUGD.
Vakardien kūlas ugunsgrēki dzēsti visā Latvijā un kopumā izdegušas teritorijas apmēram 510 hektāru platībā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku vakar reģistrēts Latgalē – 54, tai seko Zemgale ar 52 un Rīga un Rīgas reģions ar 42, savukārt Vidzemē reģistrēti 32 un Kurzemē 20 kūlas ugunsgrēki.
Aizvadītajā diennaktī lielākās kūlas ugunsgrēku degšanas platības bija: 70 hektāri – Dobelē Lauku ielā; 60 hektāri – Daugavpils novada Tabores pagastā; 30 hektāri – Vecumnieku novada Vecumnieku pagastā un Daugavpils novada Laucesas pagastā un Tabores pagastā; 20 hektāri – Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā un Saldus novada Šķēdes pagastā; 18 hektāri – Riebiņu novada Silajāņu pagastā; 10 hektāri – Limbažu novada Viļķenes pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā; 9 hektāri – Rēzeknes novada Sakstagala pagastā un Valkas novada Valkas pagastā; 8 hektāri – Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; 7 hektāri – Ķeguma novada Birzgales pagastā; 6 hektāri – Kandavas novada Cēres pagastā un Daugavpils novada Laucesas pagastā; 5 hektāri – Aglonas novada Kastuļinas pagastā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, Ķeguma novada Tomes pagastā, Kandavas novada Kandavas pagastā, Krustpils novada Krustpils pagastā, Viļānu novada Viļānu pagastā un Bauskas novada Vecsaules pagastā.
Kūlas dedzināšanas rezultātā vakardien degušas arī vairākas ēkas. Daugavpilī Nometņu ielā dega kūla 2 hektāru platībā un tā rezultātā dega četras dārza mājas 12m2 platībā, savukārt Bauskas novadā, degot kūlai 5 hektāru platībā, nodega arī neapsaimniekota ferma 100m2 platībā. Apes novada Virešu pagastā kūlas dedzināšanas rezultātā dega šķūnis 30m2 platībā un siena ruļļi 10m2 platībā, kā arī 25 siena ruļļi nodega Daugavpils novada Tabores pagastā, kad degot kūlai 60 hektāru platībā dega arī elektriskais stabs. Rēzeknes novada Sakstagala pagastā dega kūla 9 hektāru platībā un nodega neapsaimniekota ēka 30 m2 platībā, savukārt Krustpils novadā dega kūla 9 hektāru platībā un dega arī neapsaimniekots šķūnis 28 m2 platībā. Neretas novada Zalves pagastā degot kūlai 5000m2 platībā nodega arī šķūnis 105m2 platībā, bet Balvu novada Vīksnas pagastā degot kūlai 10 hektāru platībā aizdegās arī neapsaimniekota ēka 35m2 platībā. Jūrmalā un Ķekavā dega kūla kopā ar krūmiem – 500m2 un 4 hektāru platībā.
Kūlas dedzināšana ir arī izraisījusi vairākus mežu ugunsgrēkus. Dobeles novadā degot kūlai 70 hektāru platībā dega arī meža zemsedze un baļķi 200m2 platībā. Kārsavas novada Mērdzenes pagastā dega kūla 2 hektāru platībā un meža jaunaudze viena hektāra platībā, savukārt Carnikavas novada Garciemā dega meža zemsedze viena hektāra platībā un kūla 600m2 platībā. Līvānu novada Jersikas pagastā dega kūla 2000m2 platībā un mežs 3000m2 platībā. Garkalnē dega meža zemsedze 7000m2 platībā, bet Salacgrīvas novadā dega meža zemsedze viena hektāra platībā.
Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku „sezona" nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug un kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud ne tikai cilvēku īpašumu, bet arī veselību un dzīvību. Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts un rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana - tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas.
Plaši ir izplatīts mīts, ka kūlas dedzināšana var būt kontrolēta. VUGD norāda, ka kūlas dedzināšanu nav iespējams kontrolēt – vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Jo garāka būs zāle, jo lielākas liesmas izveidosies un līdz ar to būs nekontrolējamāks ugunsgrēks.
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Ugunsdrošības noteikumu 3.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Savukārt 20.punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.
Normatīvajos aktos ir paredzēti šādi sodi:
- atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro;
- atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro;
- saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.
Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to ir nepietiekami, lai šādu ugunsgrēku skaitu samazinātu. Nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas. VUGD aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas dedzināšanas.
