Kopumā 19 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm oficiāli iesniegušas pieteikumus par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu visā savā teritorijā vai tās daļā, liecina Eiropas Komisijas (EK) paziņojums.
ES šogad pieņemtie tiesību akti paredz, ka ES dalībvalstis drīkst ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu augu kultivēšanu savās teritorijās, pat ja to ir atļāvusi ES. Dalībvalstīm tika dota iespēja līdz 3.oktobrim iesniegt pieteikumus par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu; šo iespēju izmantojušas 19 no 28 ES dalībvalstīm.
Ģenētiski modificētu kultūraugu kultivēšanu savā teritorijā ir pilnībā aizliegušas Austrija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Ungārija, Dānija, Vācija, Luksemburga, Malta un Slovēnija.
Savukārt atsevišķas valstis, tai skaitā Beļģija un Lielbritānija, aizliegušas kultūraugu audzēšanu atsevišķos reģionos.
Ģenētiski modificētu organismu izmantošana lauksaimniecībā ir kļuvusi par strīdīgu jautājuma visā pasaulē – vairāki desmiti valstu aizliedz to importu vai izmantošanu. Ģenētiski modificēto organismu kritiķi apgalvo, ka dzīvie organismi, kas ir pārveidoti ar citu organismu gēnu palīdzību, ir bīstami cilvēku veselībai un videi, savukārt daudzi zinātnieki iebilst ierobežot to izmantošanu, uzstājot, ka šāda veida produkti tiek izmantoti vairākus gadus un ir pilnīgi droši.
Ņemot vērā atšķirīgos viedokļus, kompānijām, kas izstrādā ģenētiski modificētus kultūraugus, mēneša laikā ir tiesības paust savu attieksmi pret šiem pieprasījumiem
ES līdz šim par nekaitīgiem atzinuši vairāk nekā 70 ģenētiski modificētus produktus.
