Minimālais uzturlīdzekļu apmērs, ko tiesa, vecākiem šķiroties, var noteikt bērna uzturēšanai, šogad būs vai nu 50, vai 60 latu mēnesī.
Savukārt, ja tā dēvētos alimentus piešķirs no valsts kabatas jeb Uzturlīdzekļu garantijas fonda, bērnam pienāksies tikai vai nu 35 (līdz septiņu gadu vecumam), vai 40 latu (no septiņiem līdz 18 gadiem).
Vienā gadījumā minimālā uzturlīdzekļu summa tiek aprēķināta, izmantojot minimālo mēneša darba algu, otrā – nosakot konkrētu summu. Tieslietu ministrijā (TM) nevarēja atbildēt, kāpēc ir izvēlēti tik formāli kritēriji uzturnaudas noteikšanai. Acīmredzot kaut kādiem kritērijiem ir jābūt, un kāpēc lai tie nebūtu šādi?
Šonedēļ valdībā tika pieņemts TM izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam. Tajos paredzēts, ka katra vecāka pienākums ir nodrošināt savus bērnus ar vismaz noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Proti, katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 25 procenti no minimālās darba algas (šobrīd tie ir 50 latu), un katram bērnam no septiņiem līdz 18 gadiem šis apmērs ir 30 procentu no minimālās algas jeb 60 latu. Jāatgādina arī, ka Latvijā ir viena no zemākajām minimālajām algām Eiropas Savienībā, bet to saņem un no tās nodokļus mūsu valstī maksā aptuveni 35 procenti strādājošo. Šādi rēķinot, minimālā alga uz rokas sanāk nepilni 145 lati. Ja strādājošajam jāuztur trīs bērni, tad ar algu nepietiek, lai nodrošinātu visiem minimālos uzturlīdzekļus. Kāds no lasītājiem internetā trāpīgi izteicies valdības virzienā: «Kad jāpaaugstina algas, ņem mistisku vidējo algu valstī, kad vajag bērniem, tad pietiek ar minimālo...»
TM sabiedrisko attiecību darbiniece Sigita Vasiļjeva paskaidro, ka uzturlīdzekļu apmēru – 50 vai 60 latu – var noteikt tiesa gadījumos, kad vecāki šķiras un nevar vienoties par bērna uzturēšanu. Turklāt arī šo minimumu tiesa var izvērtēt un pārvērtēt un noteikt citu summu, atkarībā no vecāku ienākumiem. Trīs bērnu tēvs Arnis Neatkarīgajai stāsta, ka viņa piecu cilvēku ģimenē kopējie ienākumi ir apmēram tūkstoš latu mēnesī. «Nekas pāri nepaliek un uzkrājumi arī nerodas. Drīzāk jau ģimenes sudrabu izpārdodam, jo ziemā paliekam mīnusos. Un 50 latu viena bērna uzturēšanai nesanāk, bet vajag vismaz 150 latu, ja uz bērnu noraksta arī attiecīgo daļu apkures un citu maksājumu. Skolā par pusdienām jāmaksā 15 līdz 20 latu mēnesī katram,» viņš atzīst.
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības vadītājs Leonīds Mucenieks ir sašutis – lai valdībā vienreiz saprot, ka vajadzīgs reāls, nevis formāls atbalsts. Jau vismaz piecus gadus tiek deklarēts, ka daudzbērnu ģimenēm vajadzīga lielāka palīdzība, bet stāvoklis pasliktinās. «Ar vienu roku kaut ko piešķir, ar otru atņem, piemēram, nogriežot diferencētos tarifus. Valdība Labklājības ministrijas personā neieklausījās mūsu viedoklī un nolobēja Latvenergo, bet ģimenēm ar bērniem, kam visvairāk bija vajadzīga palīdzība, par elektrību jāmaksā vairāk. Labklājības ministrija šo pasludinājusi par ģimeņu atbalsta gadu. Bet atbalsts jau būs tikai jaunajām ģimenēm, pārējās lai paciešas,» viņš saka. Krīzes laikā daudzbērnu ģimenēm nogriezti pabalsti un vietā nekas nav piedāvāts, lai kompensētu zaudējumus. L. Mucenieks vērtē, ka Rīgas domes sniegtā palīdzība ir jūtama, bet valdība «palīdz smuki vārdos, bet ne reāli». Ja arī kādas atlaides tiekot piešķirtas – auto reģistrācijai vai nekustamā īpašuma nodoklim –, tad tas nedodot būtisku naudas ietaupījumu ģimenes budžetā.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
