Garajās brīvdienās laika apstākļi bija lieliski sēdēšanai mājās, bet ne braukšanai ar mašīnu un staigāšanai par ielām vai ceļiem.
Ziemassvētkos notikušas daudzas smagas avārijas, kurās gājuši bojā cilvēki, arī Vecgada dienā bijuši ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem. Gan pie stūres sēdējuši un nav pratuši novaldīt saslīdējušo spēkratu, gan vienkārši gājuši pa ceļa malu, aizmirstot, ka šādā laikā daudz drošāk ir brist pa ceļmalas kupenām vai peļķēm. Gaisa temperatūra ik dienas šļūkāja ap nulles atzīmi termometrā, te pakāpjoties, te noslīdot zemāk. Ar sāli svaigi nokaisītas brauktuves ātri vien pārklājās ar ledus kārtu. No 21. līdz 26. decembrim bojā gāja seši cilvēki, daudzi guva traumas. Ar pāris darbdienu pauzi sekojušajās Jaungada brīvdienās uz ceļiem notika vēl vairāki smagi negadījumi.
Kurš lido, tas ielido
Policija spiesta secināt, ka svētki uz ceļiem atkal bijuši asiņaini. Šoreiz tajā nevar vainot fotoradaru nebūšanu, un arī pārmetumi ceļu apsaimniekotājiem izskan vairāk rutīnas pēc. Drīzāk jārunā par autovadītāju nepietiekamajām braukšanas prasmēm. Tiek pārsniegts braukšanas ātrums, nepareizi bremzēts un ieiets ceļa līkumā, trūkst uzmanības un ātras reakcijas. Un, ja tā, sarežģītos braukšanas apstākļos labāk ir sēdēt mājās vai braukt ar autobusu.
«Mainīgos laika apstākļos dabūt ceļu ideālā braukšanas stāvoklī nevar,» atzīst uzņēmuma Latvijas valsts ceļi pārstāvis Mārtiņš Dambergs. Standarti jeb tā dēvētās ceļu uzturēšanas klases noteic, cik stundas vai dienas pēc snigšanas jābūt izbraucamiem dažāda svarīguma ceļiem. Taču atkalas laikā nelīdzētu pat desmitkāršots ceļu kopšanas mašīnu autoparks. Melnais ledus te izzūd, te atkal parādās. Taču daudzi autovadītāji šo faktu ignorē. Brīdinājumi par kritiskajiem ceļa apstākļiem ik pa brīdim izskanēja radio, policija tos izplatīja arī sociālajos tīklos. Tajā pašā laikā uzturēšanas dienestu interaktīvās kartes rādīja, ka braukšanas ātrums tiek pārsniegts arī vietās, kur braukšanas apstākļi ir slikti. Ceļš klāts ar ledu, uzsalušiem kukuržņiem un vēl sāls pakausēta ūdens kārtiņu, bet vidējais ātrums 90–93 kilometri stundā. Un šajā aprēķinā tiek iekļauts arī traktors un pajūgs, kas pārvietojas salīdzinoši ļoti lēnām. Tātad citi šajā posmā lido virs simta. Lido un arī – ielido.
Kā ierakstīties līkumā
Autobraukšanas eksperts, Drošas braukšanas skolas īpašnieks Artūrs Priednieks norāda uz trim raksturīgākajām autovadītāju kļūdām slidenos ceļos. Ledus pats par sevi nenozīmē, ka mašīna pa ceļu ir jāstumj. Taisnā posmā var braukt ātrāk, taču pirms iebraukšanas līkumā ātrums ir jāsamazina. Tātad bremzējam pirms līkuma, nevis līkumā. Pretējā gadījumā risks izslīdēt ir ļoti liels. Otrs padoms ir turēt lielāku distanci no priekšējās mašīnas – tās pašas iespējamās slīdēšanas dēļ. Un, treškārt, ar stūri, tāpat kā ar pedāļiem, nedrīkst izdarīt asas kustības. «Svarīga ir pareiza ātruma izvēle. Ja uz ceļa ir migla ar redzamību pieci metri, mēs taču arī nevaram nesties ar 50 kilometriem stundā. Miglu mums neviens dienests nevar aizvākt. Jābrauc ar 20. Un tas pats ir, ja ceļu klāj atkala,» skaidro A. Priednieks.
Garlaicība 11. minūtē
Ceļu satiksmes drošības direkcija atgādina, ka tieši cilvēkfaktors ir galvenais negadījumu cēlonis 80% avāriju. Kas attiecas uz ceļu kopšanu – arī turīgajās ārzemēs ceļus ziemā nevar dabūt perfekti sausus. Tad tiem būtu jāpieslēdz apkures iekārtas. Taču, kā skaidro CSDD pārstāvis Jānis Aizpors, tur avārijas ar letāliem iznākumiem notiek retāk, jo starp pretējo virzienu brauktuvēm visur ir sadalošās joslas. Tātad sadursmes nav tik spēcīgas. Latvijas šoferiem jāsamierinās, ka mūsu ceļi ir slikti un nedroši, tāpēc atliek vien pilnveidot savas braukšanas prasmes, bet, kam slinkums ar to nodarboties, pa ledu jābrauc krietni lēnāk vai vēl labāk – nebraukt nemaz. Dažādi pētījumi liecina, ka ierindas autobraucēju spējas sarežģītos ceļa apstākļos ir krietni par vājām. Augstskolas RPIVA Psiholoģijas pētniecības institūta pētījumā pērn secināts, ka trešā daļa Latvijas autovadītāju nespētu pietiekami ātri reaģēt ekstremālās situācijās, jo nebūtu pamanījuši nozīmīgas detaļas. Savukārt britu satiksmes pētnieki konstatējuši, ka vidusmēra autobraucējs jau 11. braukšanas minūtē atslēdzas no ceļa, sāk domāt par darbu, ēst vai knibināties ap telefonu, bet mašīna tikmēr brauc autopilotā. Nedod dievs, ka tā šādā mirklī saslīd.
***
Padomi braukšanai pa apledojušu ceļu
• Ātrums vienmērīgi jāsamazina pirms iebraukšanas līkumā
• Starp mašīnām jāietur lielāka distance
• Darbības ar stūri nedrīkst būt asas, lai neprovocētu izslīdēšanu
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
