Tirgotājus nepatīkami pārsteidzis Saeimā apspriestā Negodīgās mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma pieņemšana pašreizējā redakcijā, kas nozīmētu cenu celšanos pārtikai un sadarbības pārtraukšana ar vairākiem mazajiem Latvijas pārtikas ražotājiem, vēsta LTV.
Lai sakārtotu attiecības starp pārtikas produktu ražotājiem un veikalniekiem,šobrīd izstrādāts Negodīgās mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma projekts. Pārtikas ražotājus tajā ietvertajās normas apmierina, jo tas mazumtirgotājiem paredz ātrākus norēķinu termiņus.
"Svaiga prece tiek pārdota praktiski tās pašas dienas laikā, bet naudu mēs saņemam pēc mēneša. Tai pašā laikā līdz 20. datumam mums jāsamaksā PVN, par gāzi – ik pēc 10 dienām, kā arī par elektrību. Mēs tā tīri cilvēki uzskatām, ka mums kreditēt mazumtirgotājus, kad mēs paši esam uz izdzīvošanas robežas....tas izklausās kaut kā nelāgi," sacīja biedrības "Latvijas dārznieks" valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš.
Savukārt mazumtirgotāji uzskata, ka rezultātā ieguvēji nebūs ne patērētāji, ne ražotāji.
"Protams, ka zaudētāji būs ne tikai tirdzniecības tīkli, bet arī kopumā visa ekonomika būs zaudētāja, jo šī sistēma tiks izveidota sarežģīta un absurda, vairāk ar skatu uz Ziemeļkoreju un tādām valstīm, nevis normālu tirgus ekonomiku. Visticamāk, nākotnē tā loģika ir tāda, ka cenu celšanās būs viens no iznākumiem,” sacīja “Maxima Latvija” korporatīvo attiecību vadītājs Ivars Svilāns.
Veikalnieki norāda uz to, ka preces ātri bojājas un ,piemēram, dārzeņiem, noteikts 10 dienu apmaksas termiņš, kas ir krietni īsāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Ja šī norma saglabāsies, būs nopietni jāmaina preču uzskaites sistēma, ik dienu jāveic inventarizācija, lai pārskaitītu atlikumus un saprastu, par kurām piegādēm jānorēķinas vispirms.
Neapmierinātību raisa arī likumdevēju piedāvājums liegt loģistikas izmaksu attiecināšanu uz piegādātājiem, kā arī atlaižu akciju pagarināšanas liegums neizpārdotajai precei.
