Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina – jo vairāk bērnu mājsaimniecībā, jo mazāk tā var atļauties tērēt. Visgrūtāk klājas mājsaimniecībām ar trīs un vairāk bērniem. Neatkarīgās aptaujātie eksperti norāda, ka tieši šīs mājsaimniecības lielākā mērā pakļautas nabadzības riskam.
Centrālā statistikas pārvalde, apkopojot informāciju par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2011. gadā, secināja, ka ģimenes budžeta izdevumi pērn bijuši 188 latu lieli, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, un tas ir bijis par gandrīz desmit latiem vairāk nekā 2010. gadā. Tomēr 2009. gada tēriņu līmenis pārsniegts nav. Patēriņa izdevumu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vērojams gan pilsētu, gan lauku mājsaimniecībās. Lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētu mājsaimniecībām, jo īpaši galvaspilsētā.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2011. gadā visstraujāk pieauguši izdevumi pensionāru mājsaimniecībās – par 11%, savukārt algotu darbu strādājošo un pašnodarbināto mājsaimniecībās – attiecīgi par 3% un 4%.
Pēc SEB bankas sociālekonomikas eksperta Edmunda Rudzīša vērtējuma, tēriņu pieaugumu pērn ietekmēja gan patēriņa cenu kāpums, gan arī mājsaimniecību vēlme tērēt vairāk. «Mājsaimniecību budžeta apsekojuma rezultāti uzrāda vien 0,8% patēriņa izdevumu pieaugumu salīdzināmajās cenās, savukārt citi statistikas dati, piemēram, tēriņu pieaugumi mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sfērā, liecina, ka mājsaimniecību patēriņa izdevumi tomēr palielinājušies straujāk nekā vien par 0,8%,» sacīja E. Rudzītis.
Mājsaimniecību izdevumi pārtikai, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājušies no 50 latiem uz 54 latiem vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī. Izdevumi uzturam joprojām ir galvenā patēriņa prioritāte mājsaimniecībās, un tas veido vidēji 28,8% no visiem patēriņa izdevumiem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šo izdevumu īpatsvars patēriņa izdevumos ir palielinājies. Nākamie lielākie izdevumu posteņi ir par komunālajiem pakalpojumiem un transportu. Par gandrīz 10% pērn, salīdzinot ar 2010. gadu, pieauguši izdevumi veselības aprūpei. Turklāt, ja 2008. gadā veselība bija vien devītais lielākais patēriņa izdevumu postenis, tad 2011. gadā – jau piektais lielākais. Pērn veselībai tika tērēts vairāk nekā apģērbiem un apaviem.
Kopumā vidēji visās mājsaimniecībās tādi primārie izdevumi kā pārtika, mājoklis, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība veidoja vairāk nekā divas trešdaļas (69%) no kopējiem patēriņa izdevumiem. Tām iedzīvotāju grupām, kurās ir vislielākais pārtikas un mājokļa izdevumu īpatsvars, pirktspēja mazinājās, piemēram,
20% trūcīgāko mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2011. gadā pieauga vidēji par 5%. Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati diemžēl uzrāda, ka bērnu skaits būtiski ietekmē mājsaimniecību iespējas tērēt – jo vairāk bērnu, jo jārēķinās ar lielākiem izdevumiem.
***
UZZIŅAI
Izdevumu sastāvs un struktūra vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī
Izdevumu struktūra 2011. gadā, Ls % pret 2010. gadu
Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni 53,99 107
Alkoholiskie dzērieni, tabaka 6,47 103,3
Apģērbi un apavi 10,28 97,5
Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais 31,20 107,5
Mājokļa iekārta, mājturības piederumi un mājas uzkopšana 7,68 99,6
Veselība 11,40 109,9
Transports 23,18 108,2
Sakari 9,16 102,2
Atpūta un kultūra 12,61 101,7
Izglītība 2,88 86,6
Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas 8,17 119
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
