Rietumvalstu sankcijas, kas noteiktas pret Krieviju saistībā ar Ukrainas krīzi, varētu novest pie tā, ka Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) vairāku gadu laikā samazināsies par 9 %, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozes.
Eiropas Savienības (ES) sankcijas smagi ietekmējušas Krievijas ekonomiku, novedot pie zemām naftas eksporta cenām un rubļa vērtības svārstībām, kas savukārt iespaidojušas valsts finanses.
"Sankciju ietekme attiecībā uz finanšu tirgiem un jaunu investīciju tehnoloģijām ieilgs," norādīja SVF.
Pērn Rietumvalstis noteica ierobežojumus, kas attiecības uz starptautisko finansējumu lielākajām Krievijas bankām un enerģētikas uzņēmumiem, kā arī augsto tehnoloģiju eksportu. Kā atbildi, Krievija aizliedza lielāko daļu Rietumvalstu pārtikas produktu importu.
Fonds lēš, ka sankciju rezultātā Krievijas IKP samazinājies par 1,5%, bet tuvāko gadu laikā samazinājums pieaugs līdz 9%. Tāpat SVF prognozē vāju ekonomisko izaugsmi par aptuveni 1,5 % gadā.
"Lēnas strukturālas reformas, gausa investīcijas un nelabvēlīga iedzīvotāju skaita dinamika ir daļa no kopskata," sacīja fonds, atkārtojot savu ilggadējo padomu Krievijai, proti, samazināt valsts lomu ekonomikā, aizsargāt īpašuma tiesības un palielināt konkurenci.
Neraugoties uz nelabvēlīgajam prognozēm, Krievija tomēr nākamgad atgriezīsies pie ekonomikas izaugsmes pateicoties tam, ka rubļa vērtības vājināšanās ir veicinājusi konkurētspēju, ārējais patēriņš palielinājies un iekšējie finansiālie apstākļi normalizējušies.
Jau vēstīts, ka pērn stājās spēkā ES līderu lēmums, kas paredz, ka ekonomiskās sankcijas pret Krieviju būs spēkā līdz 2016.gada janvārim, kad paredzēts pilnībā īstenot Minskas pamieru. Tikmēr, reaģējot uz ES lēmumu, Krievija pagarinājusi pārtikas embargo uz gadu.
