Biežo lietavu dēļ daudzi zemnieki nav sagādājuši sienu lopiem. Lauksaimnieki vēl ļoti cer uz saulainām dienām, lai varētu tikt vismaz pie pakaišiem, jo labu un uzturvielām bagātu sienu diez vai vairs varēs iegūt, ceturtdien vēstīja LTV «Panorāma».
Daudz mazāk siena nekā vajadzētu ir nopļauts arī zemnieku saimniecībā «Baloži» Stalbes pagastā. Savām 200 aitām «Baložu» saimnieks Atis Vērmanis parasti sagatavo 120 ruļļu skābsiena un 40 tonnas siena. Taču šovasar tehnika stāv dīkā, jo nevar iebraukt pļavās. Vasaras sākums bijis cerīgs, bet pēc tam laiks bija ļoti sauss un zāle neauga. Kad zāle sasniedza masu, pļaut vairs nevarēja, jo sāka līt.
«Faktiski no Jāņiem līdz pat šim brīdim labu, kvalitatīvu sienu nav izdevies savākt,» atzīst Vērmanis, norādot, ka savākti tikai ap 20 laba siena ruļlļiem, bet pārējais ir tikai pakaiši.
Vērmanis norāda, ka dabīgās pļavas ir pāraugušas un jau sen bija jānovāc. Viņš nesen nopļāvis vienu pļavu, taču siena ķīpotājs atteicās braukt uz lauka, jo traktors grima. Arī āboliņa lauks strauji zaudē vērtīgās vielas.
Arī saulainās dienas augusta nogalē situāciju neglābj - zeme ir slapja un laiks, kad siens vēl var žūt, ir ļoti īss - piecas sešas stundas -, bet ar to ir par maz. Tad atkal uzkrīt rasa, vēlāk ir migla. «Rudenas ir rudens, nav īsti piemērots siena vākšanai. Līdz siena kvalitātei viņu nevar dabūt. Ar lielu mitrumu siens pelē satīts ruļļos,» rezumē lauksaimnieks, piebilstot, ka ar sapelējušu sienu aitas nedrīkst barot, bet līdz šim ievāktais noderēs vienīgi pakaišiem.
«Ceram uz salmiem, kaut gan arī graudu audzētāji nesola salmus. Graudi jāžāvē ... gan barībai, gan kaišiem ir ļoti grūti. Viņi būs pelējuši, nestāvēs,» skaidro aitkopis. «Centāmies vākt labi skābsienu, centāmies maksimāli labi apžāvēt. Mēģināsim iziet vairāk uz skābsienu. Sienu un salmus... varbūt, varbūt vēl ceram uz labu laiku. Varbūt savāksim tik daudz, lai sausumu noturētu kūtīs,» atzīst Vērmanis.
Pēc Latvijas aitu audzētāju asociācijas ziņām, sienu pietiekamā daudzumā nav savākuši daudzi zemnieki, galvenokārt Vidzemē un Latgalē. Vērmanis norāda, ka šogad sienu nebūs arī kur nopirkt - no pagājušā gada siena maz kas palicis pāri. Tām saimniecībām, kas bija savākušas vairāk pērn, ir labāka situācija.
Kā atzīst Lauku konsultāciju centrā, sienu līdz šim sagatavojuši apmēram 60% piensaimnieku. Sliktāk ir aitu audzētājiem un tiem gaļas liellopu audzētājiem, kuri orientējas uz dabīgo pļavu pļaušanu.
«Es saimniekoju jau 10 gadus. Šāda situācija nav bijusi,» atzīst Vērmanis. «Ir gadi, kad tie laika apstākļi ir labāki, vienkārši ir jāmēģina savākt iespējami vairāk. Jātaisa kaut kādi uzkrājumi arī sienam,» spriež aitkopis.
Kompensācijas vai atbalsta pasākumi šādos gadījumos zemniekiem nav paredzēti. Bet, ņemot vērā ārkārtas apstākļus, pēc daudzu lauksaimnieku ierosinājuma Zemkopības ministrija par mēnesi - līdz 15.septembrim - pagarinājusi termiņu, līdz kuram obligāti jānopļauj un jānovāc zālāji, lai varētu saņemt Eiropas Savienības platību maksājumus.
