Lai gan policijas dati neliecina par vardarbības pieaugumu skolās, vairāki reāli gadījumi liecina, ka pilnvērtīgi risināt vai vislabāk – novērst vardarbības gadījumus – atbildīgās iestādes nespēj.
Labklājības ministrija (LM) norāda, ka no likuma viedokļa viss ir kārtībā – tie precīzi pasakot, kā jārīkojas vardarbības gadījumus, taču klibo likumu piemērošana dzīvē. Jaunjelgavas vidusskolas gadījumā atbildīgās iestādes konstatējušas, ka viena skolēna, kurš pašlaik tiek vainots mazāka bērna piekaušanā, uzvedības problēmas fiksētas jau pirms trim gadiem. Taču rīcības plāna, kā skolai rīkoties, nav bijis. Arī nesenā Tiesībsarga biroja pētījumā secināts, ka tikai trešdaļā aptaujāto izglītības iestāžu ir izstrādāti plāni, kā rīkoties, ja skolā ir aizdomas par vardarbību vai ja šāds gadījums jau ir noticis. Vardarbības gadījumi savukārt bijuši vismaz 70 procentos aptaujāto skolu.
Rīkojas neadekvāti?
Sabiedrību šokējis pavasarī notikušais vardarbības gadījums pret Jaunjelgavas vidusskolas pirmklasnieku, kuru fiziski ietekmējis kāds cits (iespējams, vairāki citi) vecākas klases skolēns. Zēns piekauts skolas tualetē, ziņoja raidījums Bez tabu. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa, rekonstruējot notikumu gaitu, pastāstīja, ka 22. aprīlī skolotāja informējusi skolas direktori par traumu zēnam un direktore pieņēmusi lēmumu personīgi nogādāt cietušo pie ģimenes ārsta. Viņa arī informējusi Valsts policiju. Pēc viņas teiktā, policijas pārstāvis uz skolu nav braucis, bet ieteicis cietušā vecākiem rakstīt iesniegumu policijai.
17. maijā skola nosūta vēstuli Jaunjelgavas sociālajam dienestam, lūdzot sniegt finansiālu atbalstu cietušā zēna ģimenei, bet 20. maijā – vēstuli bāriņtiesai, norādot vien to, ka 5. klases skolēns regulāri pārkāpj skolas iekšējās kārtības noteikumus, aizskarot klases biedrus un jaunākos skolas biedrus. Detalizētāka informācija bāriņtiesai nav sniegta. Inspekcija secinājusi, ka problēmas ar vardarbīgā skolēna uzvedību dokumentāli fiksētas jau 2010./2011. mācību gadā, un, pēc skolas teiktā, konstruktīva sadarbība ar vecākiem nav izdevusies – vecāki uz aizrādījumiem reaģējuši agresīvi un nekritiski, mēģinājuši ietekmēt pedagogu lēmumus un darbu.
Mājapmācību nevar norīkot
«Skolas iekšējie normatīvie akti paredz, ka par trīs skolēna pārkāpumiem ir jāziņo pašvaldībai vai policijai. Šim puikam šis skaits jau sen kā bija pārsniegts, bet skola nebija vērsusies pēc palīdzības. Ja skola to būtu izdarījusi jau tad, kad bija konstatēti pirmie pārkāpumi, mēs, iespējams, šodien nerunātu par šādu traģisku atgadījumu,» atzina L. Rieksta-Riekstiņa. Inspekcija secinājusi, ka skola nav savlaicīgi iesaistījusi pašvaldības atbildīgās institūcijas, lai risinātu jautājumus par uzbrucēja uzvedības problēmām skolā, pietiekami ātri nav reaģējusi arī policija un beigu beigās arī tiesiskais regulējums nav pietiekami efektīvs. L. Rieksta-Riekstiņa atsaucas uz inspekcijas piedāvāto risinājumu, veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, paredzot, ka izglītības iestādes vadītājam ir tiesības izdot rīkojumu par pamatizglītības apguvi ģimenē (mājapmācību) līdz brīdim, kamēr bāriņtiesa un sociālais dienests veic nepieciešamos pasākumus problēmsituācijas risinājumam, tomēr šis priekšlikums nav atbalstīts. «Pašlaik skola ar vecākiem ir vienojusies par vardarbīgā bērna paturēšanu mājapmācībā, bet, ja nevarētu vienoties, tad tiesiskais regulējums neparedz šādu iespēju. Tieši par to mēs arī rosinājām diskusiju, lai laikā, kamēr iesaistītās iestādes risina problēmu, vecāki uzņemtos atbildību par bērna izglītību,» skaidro L. Rieksta-Riekstiņa.
Uzskata par formālu
Kontrolējošās iestādes norāda, ka skolā nav bijis dokumenta par rīcību, ja ir aizdomas vai jau ir notikusi vardarbība. Šo dokumentu pieprasa pat valdības noteikumi. Vai papīrs kaut ko šādā situācijā mainītu? Uz šo jautājumu L. Rieksta-Riekstiņa atbild: mainītu tad, ja pirms tam pedagogi, skolas vadība, skolēni būtu izrunājuši, kā rīkoties šādās situācijās. Diemžēl skolas uztver to kā formalitāti.
Pirms pāris gadiem Tiesībsarga biroja pētījumā secināts, ka šādu rīcības plānu nav lielākajā daļā skolu, lai gan ar vardarbību sastapušies 68 procenti aptaujāto skolu. Trešajā daļā skolu plāns bija, bet 37 procenti vēlētos izstrādāt tādu, ja vien būtu paraugs. Izglītības kvalitātes valsts dienests par notikušo uzzinājis no masu medijiem, un pēc tam sācis administratīvo pārbaudes lietu pret skolas direktori, apliecina dienesta vadītāja Inita Juhņēviča. Dienests atbrīvot no amata direktoru nevar, to var darīt tikai pašvaldība.
Varmākas – arī pārāk aprūpēti
Iemeslu, kāpēc skolās notiek šādi vardarbības gadījumi, ir daudz, tomēr nereti vardarbīgi ir tieši bērni no labi nodrošinātām ģimenēm, kurās bērni tiek «par daudz mīlēti» un vecāki nespēj un nevēlas noticēt, ka viņu bērnam ir kādas problēmas. Jaunjelgavas gadījumu pašlaik izskata vairākas institūcijas, tostarp policija. Cietušais zēns pašlaik atrodas krīzes centrā.
***
UZZIŅAI
Gadījumos, kad pedagogs vai kāds cits izglītības iestādes darbinieks konstatē, ka ir apdraudēta bērna drošība, vai ja ir pamatotas aizdomas, ka tas varētu notikt, nekavējoties ir jārīkojas, lai šo apdraudējumu novērstu. Pretējā gadījumā bērnu tiesību aizsardzības subjekti saucami pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.
Bērnu tiesību aizsardzības likums
Avots: nra.lv /Inga Paparde