Līdz 2014. gada jūnijam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola radīt jaunu pamatizglītības standartu, proti, izstrādāt obligāti apgūstamo saturu matemātikā, dzimtajā valodā, svešvalodā, dabaszinībās un vēsturē. Pārējie mācību priekšmeti tiks mācīti integrēti.
IZM sola arī dot vairāk brīvības skolām, pašām plānojot mācību saturu un organizējot mācība procesu, tostarp nosakot mācību gada garumu.
Sola samazināt skolēnu slodzi
«Mūsu ierosinājums ir atteikties no daudzu mācību priekšmetu satura detalizācijas, bet saglabāt saturisko pamatu matemātikā, dzimtajā valodā, svešvalodā, dabaszinībās, vēsturē, bet pārējo priekšmetu saturu sadalīt pa izglītības jomām, tādējādi veicinot integrētas un starpdisciplināras izglītības iegūšanu. Piemēram, angļu valodu var mācīties arī matemātikas, fizikas stundās. Jaunā pieeja novērsīs mācību satura fragmentāciju un pārklāšanos dažādos mācību priekšmetos, līdz ar to tiks samazināta skolēnu slodze,» skaidro darba grupas (par mācību saturu un mācību procesa organizāciju) vadītāja Maija Kokare, piebilstot, ka pārmaiņas ir realizējamas skolu autonomijas ietvaros. «Tomēr mēs neatsakāmies no mācību priekšmetu metodiskām izstrādnēm, kas kalpos kā atbalsts skolotāju darba plānošanai,» norāda M. Kokare. Savukārt izglītības ministrs Roberts Ķīlis papildina: «Jaunais standarts paredz minimālo zināšanu kodolu, kas obligāti būs jāapgūst visiem, tas tiks ietverts minētajos piecos mācību priekšmetos, bet pārējais būs vispārīgi formulēts, un skolām būs brīva izvēle, kā to organizēt un mācīt.»
Alga ciešā sasaistē ar kvalitāti
Reformu plāns paredz arī vairākus jauninājumus pedagogu darbā. «Pirmkārt, gribam mazināt birokrātisko slogu un kontroli, lai skolotājam būtu vairāk laika sava pamatuzdevuma veikšanai. Otrkārt, ierosinām viņiem ieviest 40 stundu ilgu darba nedēļu,» teic darba grupas (pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēmas izstrādē) vadītāja Evija Papule. Tāpat ir paredzēts diferencēt skolotāju darba samaksu atbilstoši kvalitātes pakāpei. IZM cer, ka tādējādi paaugstināsies pedagogu prestižs sabiedrības acīs un jauniešiem būs lielāka motivācija izvēlēties apgūt tieši šo arodu. «Algas paaugstinājums pienāksies par kvalitatīvāku darbu (izstrādāta pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas sistēma), nevis tas tiks skatīts, ņemot vērā darba stāžu vai kādus citus faktorus,» akcentē E. Papule, piebilstot, ka jaunajiem speciālistiem saistoša šķiet paredzētā 40 stundu ilgā darba nedēļa. «Var teikt, ka studenti vienbalsīgi atzina, ka viņi vēlas tādu darba laiku, kāds ir vairākumam strādājošo – astoņas stundas dienā. 40 stundās tiktu iekļauts gan mācību process, gatavošanās nākamajai darba dienai (ieskaitot darbu labošanu, konsultācijas), kā arī saziņa ar vecākiem,» norāda E. Papule.
Jauna finansēšanas kārtība
Reformu īstenošanas gaitā tiks mainīta arī izglītības finansēšanas sistēma vispārējā izglītībā: pašreizējais modelis (nauda seko līdz pašvaldībai un tikai skolotāju algām) tiks aizstāts ar galvojuma sistēmu (par katru uzņemto bērnu skola saņems noteiktu summu. Ar šo finansējumu tad arī būs jānodrošina visas skolas funkcijas – sākot ar skolotāju algām, beidzot ar mācību līdzekļiem.
Runājot par pārmaiņām nepieciešamo finansējumu, izglītības un zinātnes ministrs norāda, ka lielākā daļa no iecerēm tiks īstenota, pārstrukturizējot resursus no esošo IZM un tās padotības iestāžu budžetu. Pašlaik finansējums izglītības nozarei ir aptuveni 280 miljoni latu gadā. Reformu plānu izstrādāja astoņas darba grupas, piesaistot aptuveni 70 ekspertu no ministrijas sadarbības organizācijām (tostarp izglītības pārvaldes, skolas, vecāku biedrības).
Avots: nra.lv /Līga Nestere
