Deputātu skaita samazināšana pašvaldībās nav prioritāte, uzskata gan Latvijas Lielo pilsētu asociācijā (LLPA), gan Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS). LLPA savu nostāju formulēs nākamās nedēļas sākumā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) sācis izvērtēt ierosinājumu par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās, jo tautaskalpu skaits attiecībā pret pašvaldībā dzīvojošo cilvēku skaitu ir neproporcionāli liels un sarežģī domes vai padomes darbu. Izskanējis, ka deputātu skaitu pašvaldībās līdz nākamā gada vēlēšanām varētu samazināt uz pusi.
Uzskata, ka pāragri
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pamato savus iebildumus: «Pašlaik tas nav aktuāli. Protams, var diskutēt par jebkuru priekšlikumu, bet konkrēti šim motivāciju neredzu. Ir jāsaprot, kāpēc deputātu ir tik daudz, jo tas saistīts ar administratīvo reformu. Deputāti vēl nav pat pilnu sasaukumu nostrādājuši, tāpēc ir pāragri pieņemt lēmumus.»
LLPA padomnieks Māris Kučinskis saka gandrīz to pašu: «Esam pret jebkādiem haosa draudiem. Mums ir citas prioritātes, un deputātu skaits ir tikai detaļas. Vairāk jārunā par nākotnes attīstību.»
Valsts prezidents Andris Bērziņš ir izteicies par parlamenta deputātu skaitu, sasaistot to ar pašvaldību rīcībspēju. Viņš uzskata, ka Saeimas deputātu skaits varētu būt atkarīgs no iedzīvotāju skaita valstī. Sarūkot iedzīvotāju skaitam, mazāk tautaskalpu iekļūst arī Saeimā. Tas nozīmētu, ka reizi četros gados vajadzētu pārskaitīt Latvijā dzīvojošos, ja vien proporciju amplitūda netiktu saglabāta pietiekami liela. Tādējādi pašvaldību rīcībspēja jeb patstāvība palielinātos.
Pašvaldībās vēl diskutēs
M. Kučinskis informē, ka LLPA savām dalībpilsētām nosūtījusi aicinājumu formulēt attieksmi pret E. Sprūdža ierosinājumu. «Mums jābūt vienotai nostājai,» saka
M. Kučinskis. Vairāku pilsētu un novadu vadītāji savu viedokli ir publiski izteikuši, bet pašlaik nav zināms, cik daudz no sacītā atspoguļosies LLPA kopējā paziņojumā.
Lielākās pašvaldības – Rīgas – domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ministra E. Sprūdža ierosmi pagaidām sīkāk nekomentē, vien atgādina: Saskaņas centrs deputātu skaitu vietējās domēs un padomēs samazināt ieteica pirms 2009. gada pašvaldību vēlēšanām. Ar līdzīgu piedāvājumu tad klajā nāca arī partija Jaunais laiks.
Tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvā savu aprēķinu: uz 700 000 Rīgas iedzīvotāju ir 60 Rīgas domes deputātu – viens tautas kalps pārstāv nepilnus 12 000 iedzīvotāju; uz 50 000 republikas pilsētu iedzīvotāju ir 15 vietējās domes deputātu – viens deputāts pārstāv apmēram 3300 iedzīvotāju.
Gan par, gan pret
Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune ziņu aģentūrai LETA pieļāvis, ka deputātu skaits varētu būt par trešdaļu mazāks. Toties Jūrmalas mērs Gatis Truksnis nav gatavs izmaiņām. Viņš apgalvo, ka lielajām pilsētām deputātu skaitu samazināt nebūtu prāta darbs, jo darba apjoms ir liels. Jūrmalas domes sastāvs ir, maigi sakot, savdabīgs, tāpēc G. Trukšņa iebildumi ir saprotami. Šajā sadrumstalotajā pašvaldībā ir ievēlēti 15 deputāti no 10 sarakstiem, kas reizēm izveido neprognozējamas alianses. G. Truksni uztrauc, ka deputātu skaita samazināšana neļautu pārstāvēt visus piecu procentu barjeru pārsniegušos sarakstus. Konkrēti šī sasaukuma Jūrmalas domē varētu iekļūt tikai trīs sarakstu pārstāvji, kas pārstāvētu ceturto daļu vēlētāju.
M. Kučinskis nepiekrīt vairāku vēlēšanu ekspertu izteiktajam ierosinājumam atcelt piecu procentu barjeru pašvaldību vēlēšanās deviņās lielākajās pilsētās, par ko informēja Neatkarīgā. No viņa teiktā izriet, ka LLPA pastāv bažas par nestabilitāti un haosu pašvaldību darbā, ko palielinās deputātu skaita samazināšana, ja līdz tam nonāks.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Saistītie raksti
