Iekšlietu ministrijai pret seksuālo pakalpojumu pirkšanas kriminalizācijas ideju – sodīt seksuālo pakalpojumu pircējus – ir noraidoša attieksme, šādu viedokli pauž Iekšlietu ministrijas (IeM) Nozares politikas departamenta direktors Dmitrijs Trofimovs.
Izvirzot šādu virspusēju priekšlikumu, neesot padomāts ne par policijas resursiem, ne par iespējamo likumpārkāpēju sodīšanu un darbu ar viņiem, kā tas ir Skandināvijā – lai šādi noziegumi neatkārtotos.
Pašlaik Latvijā seksuālo pakalpojumu pircēji netiek sodīti, kriminālatbildība paredzēta suteneriem, kuri iesaista personas prostitūcijā un piedāvā šo cilvēku pakalpojumus. Ar prostitūciju ir aizliegts nodarboties nepilngadīgām personām un personām, kurām nav veselības kartes. Ziņojumā, kas tapis Tieslietu ministrijas paspārnē vēl pagājušajā gadā, secināts, ka «cilvēku tirdzniecība nav prostitūcija. Cilvēku tirdzniecība ir noziegums, savukārt prostitūcija ir legāls ienākumu gūšanas veids, attiecībā uz kuru ir noteikta virkne ierobežojumu, tomēr šāda nodarbošanās kopumā ir atļauta».
Rosina sodīt tos, kuri pērk
2012. gada sākumā resursu centrs sievietēm Marta vērsās Ministru kabinetā ar priekšlikumu Latvijā kriminalizēt seksuālu pakalpojumu pirkšanu, proti, noteikt sodu par seksuālo pakalpojumu pirkšanu. Ministru prezidents uzdeva tieslietu ministram izveidot darba grupu, lai apzinātu un apkopotu ārvalstu pieredzi prostitūcijas ierobežošanas jomā un sagatavotu priekšlikumus turpmākās rīcības virzieniem, lai mazinātu prostitūciju Latvijā. D. Trofimovs stāsta, ka šī uzdevuma izpildei tika izveidota darba grupa, kurā tika iekļauti pārstāvji no ministrijām, policijas, biedrībām. Ziņojuma ietvaros tika apkopota un salīdzināta ārvalstu praktiskā pieredze prostitūcijas ierobežošanas jomā. «Vairākums darba grupas locekļu, tostarp Iekšlietu ministrija, iebilda pret prostitūcijas aizliegumu un prostitūcijas klientu sodīšanu, vēršot uzmanību uz šāda lēmuma negatīvajām sekām,» stāsta D. Trofimovs. Taču valdība, lemjot par šo jautājumu, uzdevusi ministrijām tomēr sagaidīt resursu centra Marta veikto pētījumu Drošības kompass un tad izvērtēt nepieciešamību veikt izmaiņas Krimināllikumā, paredzot sodu seksuālo pakalpojumu pircējiem. Martas nostāja, ar ko tā iepazīstinājusi sabiedrību un politiķus, ir tāda, ka starp prostitūciju un cilvēku tirdzniecību ir liekama vienādības zīme. «Noziedzīgie grupējumi, iesaistot sievietes seksuālajā izmantošanā, lieto cilvēku tirdzniecības noziegumos būtiskos elementus – vervēšanu, rekrutēšanu, nodošanu, turklāt peļņu no iesaistītās personas gūst trešā persona. Prostitūcijā iesaistītās personas ir pakļautas izsekošanai, piekaušanai, izvarošanai, pazemojumam,» skaidro seksa pakalpojumu pircēju sodīšanas aizstāvji – centrs Marta.
Kļūtu par latentu noziegumu
Tieslietu ministrija atzinusi, ka saskaņā ar Latvijas krimināltiesību sistēmas pamatprincipiem sodu var piemērot tikai par tādu darbību, kas ir aizliegta. Ja seksuālu pakalpojumu sniegšana par maksu ir atļauta, tad nav pamata sodīt personas, kuras šos pakalpojumus izmanto.
D. Trofimovs pauda viedokli, ka ideja sodīt seksuālo pakalpojumu pircējus pagaidām ir virspusēja. Iekšlietu ministrijas nostāja ir noraidoša, bet līdzšinējās diskusijas vainagojušās ar to, ka plānots pilnveidot medicīniskās pārbaudes seksuālo pakalpojumu sniedzējiem. Kā zināms, persona Latvijā drīkst nodarboties ar prostitūciju, ja tai ir nokārtota «medicīniskā grāmatiņa».
«Pirms mēs sākam konkrēti runāt par šādiem priekšlikumiem, jāsaprot, ko tas reāli dotu un kas ir tas, ko mēs sasniegtu, un vai tas ir izdarāms,» sacīja D. Trofimovs. Pēc viņa teiktā, jāsaprot, kādi resursi ir nepieciešami policijai, ja šādu darbību kriminalizētu. Seksuālo pakalpojumu pirkšana kļūtu par latentu noziegumu.
«Mēs nelolojam ilūzijas, ka prostitūcija izzustu, tā aizietu pagrīdē, un policijai būtu nepieciešami daudz lielāki resursi un pilnīgi citas darba metodes, lai šādus noziegumus atklātu,» sprieda speciālists. Sods tikai teorētiski atturētu cilvēkus no seksuālo pakalpojumu pirkšanas.
Iesaka atteikties no veselības kartēm
D. Trofimovs stāsta, ka IeM tika uzdots arī izvērtēt prostitūcijas ierobežošanas noteikumus, arī prasības prostitūcijā iesaistītajām personām veikt veselības pārbaudes. Darba grupā nolemts, ka no šiem noteikumiem jāizslēdz punkts, kas liedz nodarboties ar prostitūciju cilvēkam, kuram nav veselības kartes, taču noteikumus varētu papildināt ar punktu, ka «persona reizi gadā vai nepieciešamības gadījumā biežāk pārbauda veselību pie ģimenes ārsta». Ziņas par personas veselības stāvokli ārsts ierakstītu ne veselības kartē, bet gan izrakstā. Pagaidām gan šo izmaiņu pieņemšana valdībā ir apturēta, kamēr Saeima pieņems izmaiņas Krimināllikumā, paredzot aizliegumu izmantot cilvēku tirdzniecības upuru prostitūciju.
***
VIEDOKĻI
Resursu centrs Marta
Prostitūcijā iesaistītai personai nav varas pār savu dzīvi. Sievietes šajā biznesā nevar būt ieguvējas, viņas ir upuri, viņu ievainojamība ir iemesls manipulācijām, kurām viņas nespēj pretoties, jo viņas saista parādi, trūkums, atkarības, draudi, veselības problēmas, gara slimības un izglītības trūkums.
Tieslietu ministrija
Saskaņā ar Latvijas krimināltiesību sistēmas pamatprincipiem sodu var piemērot tikai par tādu darbību, kas ir aizliegta. Ja seksuālu pakalpojumu sniegšana par maksu ir atļauta, tad nav pamata sodīt personas, kuras šos pakalpojumus izmanto.
Avots: Informatīvais ziņojums, Tieslietu ministrija
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Saistītie raksti
