Vecāki, kuriem ir bērni līdz gada vecumam, strādāt, vienlaikus saņemot algu un vecāku pabalstu, saskaņā ar likumu pašlaik nevar.
Kā norāda sociālās politikas veidotāji valstī, vecākiem ir dota izvēles iespēja – būt bērna kopšanas atvaļinājumā un saņemt pabalstu vai strādāt un nekādu pabalstu par mazuli nesaņemt. Pēdējoreiz likumdevēji šim jautājumam pievērsās krīzes laikā, jau otro reizi pabalsta vēsturē nosakot šādu aizliegumu. Tas gan tika apstrīdēts Satversmes tiesā, kas atzina – likuma izmaiņas Satversmi nepārkāpj. Citā ietvarā šopavasar Saeima vēlreiz ķērusies pie vecāku un bērna kopšanas pabalsta saņemšanas izvērtēšanas, skatot jaunus grozījumus.
Pabalstu sistēma daudziem varētu šķist diezgan piņķerīga, tomēr pēc būtības jaunajiem vecākiem pēc bērna piedzimšanas paredzēti tikai divi pabalstu veidi līdz bērna gada vecumam atkarībā no tā, vai vecāks pirms bērna piedzimšanas ir strādājis un veicis sociālās iemaksas vai nav. Ja vecāks bijis strādājošs, viņš, ejot atvaļinājumā, saņems vecāku pabalstu, kura lielums atkarīgs no algas apmēra. Savukārt, ja vecāks nav bijis nodarbināts, viņš saņem bērna kopšanas pabalstu, kuram ir konstants lielums – no šā gada 100 latu mēnesī. Šo 100 latu pabalstu vecāki var saņemt arī par bērnu vecumā no gada līdz pusotram – gan strādājoši, gan nestrādājoši. Bet par bērnu līdz divu gadu vecumam tiek maksāts 30 latu pabalsts.
Kopš 2009. gada vecāku pabalstu nevar saņemt, ja vecāks atsāk vai turpina strādāt. Šādu ierobežojumu līdztekus citiem ieviesa taupības režīma dēļ, lai samazinātu sociālā budžeta izdevumus. Saeimas Demogrāfisko lietu apakškomisijā vairākkārt aktualizēts jautājums par to, ka šāds ierobežojums būtu jāatceļ, lai jaunie vecāki varētu audzināt bērnu, saņemt valsts atbalstu un, ja tas ir iespējams, strādātu un saņemtu atalgojumu. Izskanējis viedoklis, ka varētu noteikt, piemēram, daļēju ierobežojumu – pabalstu varētu saņemt, strādājot nepilnu darba laiku. Agrāk par 2014. gadu gan neviens izmaiņas nesola.
Šopavasar diskusijas par šiem pabalstiem atsākušās, jo ir pamanīta vēl viena netaisnība pabalstu izmaksā, proti, ja persona, kas iepriekš strādājusi un maksājusi nodokļus, atsāk strādāt bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, viņa zaudē vecāku pabalstu un nesaņem nekādu citu pabalstu tā vietā, savukārt, ja persona, kas nav strādājusi un saņem bērna kopšanas pabalstu, sāk strādāt, viņa šo pabalstu 100 latu apmērā saņemt drīkst. Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks, kas ir viens no grozījumu Valsts sociālo pabalstu likumā iniciatoriem, skaidro: vēlamies novērst atšķirīgo attieksmi pret iepriekš strādājušiem un nenodarbinātiem mazuļu vecākiem. «Pašlaik persona, kas kopj bērnu līdz viena gada vecumam un iepriekš nav bijusi nodarbināta, uzsākot strādāt, var turpināt saņemt bērna kopšanas pabalstu. Savukārt persona, kas iepriekš ir bijusi nodarbināta, atsākot strādāt līdz bērna viena gada vecumam, zaudē tiesības uz vecāku pabalstu vai bērna kopšanas pabalstu,» sīkāk skaidro I. Parādnieks. Esošās likuma normas personas, kas iepriekš maksājuši darbaspēka nodokļus, nostāda sliktākā stāvoklī nekā vecākus, kuri nodokļus nav maksājuši, deputāti skaidrojuši likumprojekta anotācijā.
Piedāvātie likuma grozījumi paredz tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu personai, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam, ja šī persona iepriekš saņēmusi vecāku pabalstu vai maternitātes pabalstu, bet tā izmaksa pārtraukta, jo persona atsākusi gūt darba ienākumus. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kas būs atbildīgā komisija par šiem grozījumiem, nolēmusi šos grozījumus nosūtīt Labklājības un Finanšu ministrijām atzinuma sniegšanai, jo tam prognozējama finansiālā ietekme. Neatkarīgi no ministriju atzinumiem Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns jau tagad zina teikt: tā ir pilnīgi netaisna situācija, kas steidzami jālabo.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
