Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas pret Krieviju drīzumā varētu tikt pastiprinātas, atceltas vai ierobežotas, tā vakar pavēstījusi ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni.
Tiek plānots, ka ES sankcijas pret Krieviju tiks pārskatītas 17. novembrī 28 dalībvalstu ārlietu ministri sanāksmē.
Pēc Mogerīnī vārdiem, skatoties pēc situācijas Ukrainā, sankcijas varētu tikt vai nu pastiprinātas, atceltas vai daļēji ierobežotas. Katrā ziņā, sankcijām jākalpo kā spiedienam un Ukrainas krīzes risināšanai nevis pašmērķim, norādījusi ES amatpersona.
Mogerīnī norāda, ka situācija Ukraina pašlaik esot galvenais jautājums, kuru jārisina gan ES un NATO.
Kā jau ziņots, 12. septembrī spēkā stājās jaunās ES sankcijas pret Krieviju, ņemot vērā tās agresiju Ukrainā. Jaunās sankcijas attiecās uz finanšu tirgiem, ierobežojot to pieeju Krievijas naftas kompānijām, tai skaitā «Rosņeftj», «Transņeftj» un gāzes koncernam «Gazprom».
Tāpat noteikti dažādi finansiāliem ierobežojumi, kas, galvenokārt, skars kapitāltirgus jomu un divejāda lietojuma preču ražotājus. Sankciju sarakstā iekļautas vairākas bankas, tai skaitā ”Rosselkhozbank”, “Sberbank, ”Gazprombank” un VEB.
Uz nenoteiktu laiku pārtraukta arī finanšu ieguldīšana naftas krājumu meklējumos Krievijas arktiskajā reģionā.
ES noteikusi tirdzniecības aizliegumu ar deviņiem aizsardzības uzņēmumiem – ”OAO Almaz Antey”, “OAO NPO Bazalt”JSC Kalashnikov”, “JSC Sirius”, “OJSC Stankoinstrument”, “OAO JSC Chemcomposite”, “JSC Tula Arms Plant”, “NPK Technologii Maschinostrojenija” un “OAO Wysokototschnye.
Papildināts arī to fizisko un juridisko personu loks, kurām piemēroti dažādi ierobežojumi saistībā ar viņu atbalstu Krievijas darbībām Ukrainā. Zināms, ka sarakstā iekļautas vairākas Krievijas amatpersonas un uzņēmumi, kā arī personas no pašpasludinātās «Doņeckas tautas republikas» un Krievijas okupētās Krimas.
