Ar slimniekiem veltītu dienu vakar un ģimenēm veltītu dienu un aizlūgumiem šodien Aglonā sākušies Vissvētās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas lielie svētki, kas turpināsies līdz 15. augustam.
Starp citiem jaunumiem bazilikā notikušas vizuālas pārmaiņas – tajā šovasar veikta dievnama iekšējā altāra un iekšējās zāles krāsošana. Agloniešu viesmīlība sarūpējusi jaunumus un daudzveidīgu piedāvājumu ceļotājiem uz Aglonu, kur jaunas tūrisma takas atvērtas vēl kristiešu svētku priekšvakarā. Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas direktors Osvalds Zvejsalnieks priecājas, ka viņa iniciatīva – piemineklis Lietuvas karalim Mindaugam un ar viņu kopā 1253. gadā kronētajai latviešu karalienei Martai – tuvojas īstenojumam – atliešanai un uzstādīšanai pie bazilikas.
Dievlūdzējus sagaida pārsteigums
Aglonas svētvietā svētdien jau valda svētku noskaņa, sarunā ar Neatkarīgo teic Aglonas bazilikas informācijas centra vadītāja Ruta Gileče. «Pirmo svētceļotāju grupu no Rīgas sagaidīsim pēc sešiem šovakar, taču pirmos individuālos gājējus no Tallinas, kuri Aglonu sasniedza svētdienas rītā ap deviņiem, nupat sagaidījām.» R. Giluče bilst, ka pieteikušās un Aglonas svētkos tiek gaidītas pavisam aptuveni 30 svētceļnieku grupas no dažādām Latvijas vietām ar vairāk nekā 1000 ticīgajiem. Grupu lielums ir dažāds – 10 līdz 80 svētceļnieku katrā. Tie tiks izmitināti Aglonas Katoļu ģimnāzijas telpās, tomēr vietu skaits ir ierobežots. Ja svētceļotāju skaits būs lielāks par iepriekš pieteikto, kā apmešanās vieta tiem tiks piedāvāta vecā Aglonas pasta ēka, privātmājas, kā arī iespējama apmešanās teltīs. Savukārt Jaunaglonas arodvidusskolas dienesta viesnīcā izmitināsies koru dziedātāji un orķestru mūziķi. Svētkus kuplina pūtēju orķestris no Balviem, kā arī dažādu draudžu kori, arī kori no ārzemēm.
Dievlūdzējus bazilikā sagaida arī kāds pārsteigums, atzīmē R. Giluče. Priesteris Daumants Abrickis stāsta, ka šogad vasaras mēnešos paveikts liels darbs – mainījies bazilikas iekšējais interjers, jo pabeigta bazilikas sienu gleznojumu un altāra krāsošana, kas veikta par diecēzes līdzekļiem. Blakus klostera ēkai ar valsts atbalstu īstenota arī remontdarbu pirmā kārta – nomainīts jumts un logi, kā arī apkures katli un elektroinstalācija, sakārtots ūdensvads, pamatos izveidota hidroizolācija, kam tērēti apmēram 400 000 latu. Turpmāk īstenos darbu otro kārtu – jāsakārto bēniņi, kur turpmākajos gados paredzēts izmitināt svētceļniekus.
Piemineklis latviešu karalienei Martai
Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas direktors Osvalds Zvejsalnieks lepojas ar panākumiem savas ieceres īstenošanā par pieminekli Lietuvas karalim Mindaugam un ar viņu kopā 1253. gadā kronētajai latviešu karalienei Martai, kura nākusi no Aglonas apkārtnes Madalānu pilskalna. Pieminekļa vieta bazilikas sakrālajā laukumā jau iezīmēta ar nelielu piemiņas akmeni. «Piemineklis Lietuvā jau izveidots ģipsī, kamēr gan Latvijā, gan Lietuvā vāc līdzekļus tā atliešanai bronzā. Pieminekli veidos tēlnieka Vidmanta Gilika triju figūru kompozīcija ar karali Mindaugu, karalieni Martu un puisīti, kas simbolizē nākotnes cerību. Nav otra tik skaista baltu sievietes tēla kā šajā piemineklī iecerētais Martas atveids,» priecājas O. Zvejsalnieks. Pēc viņa domām, tolaik lietuviešu – latviešu karaļpāris Mindaugs un Marta, uzsākot vienotā valstī apvienot baltu ciltis, domāja tālu nākotnē, liekot pamatus joprojām dzīvajai idejai par baltu jeb Baltijas vienotību.
O. Zvejsalnieks stāsta, ka pieminekļa meta konkursam un izgatavošanai līdz šim iztērēts apmēram 20 000 latu. Vēl nepieciešami apmēram 40 000 latu, ko cer savākt, lai 2014. gada 6. jūnijā – Mindauga un Martas kronēšanas gadadienā – vai Baltu vienības dienā 22. septembrī to varētu atklāt. Šogad aprit 750. gadskārta kopš 1263. gada 13. septembra, kad, kā vēsta senas hronikas, ceļā uz Madalānu pilskalnu pie Martas vecākiem karalis Mindaugs un divi viņa dēli tika nogalināti. Tolaik Marta jau bija mirusi. Diemžēl līdz šai apaļajai gadadienai pieminekli vēl neizdosies pabeigt, taču ieceres īstenošana sokas visai raiti, atzīst pieminekļa idejas autors. Pati ideja par to O. Zvejsalniekam radusies sen. Jau 1970. gados mākslinieks Aglonas bazilikā sastapies ar aprakstiem par karali Mindaugu un latviešu karalieni Martu, kas līdzinās leģendai. Pati pieminekļa iecere dzimusi vēlāk, mākslas skolas direktoru plenērā tiekoties ar lietuviešu mākslinieku Jonasu Pleckeviču. Saskaņā ar aprakstiem par leģendu kļuvušo patiesību, Aglonas bazilika varētu būt uzbūvēta uz Mindauga kapavietas, kuru, iespējams, iezīmē vien krusts zem bazilikas apakšējā altāra. Taču 16. gadsimta Rēvija hronikas vēsturiskajos tekstos saglabātais noraksts no Mindauga kapakmeņa ļauj domāt, ka fakti ir patiesi, spriež O. Zvejsalnieks.
Rūpju rievas Aglonas sejā
«Aglonu raksturo tas, ka šis ir katolicisma centrs. Esam lepni, ka mums ir mūsu baltā pērle – bazilika, kas pievērš ticībai gan jaunus, gan vecus, kurp plūst ceļotāju straumes,» vietas atpazīstamību izsaka Aglonas novada domes priekšsēdētāja Helēna Streiķe. Taču novada pašvaldībai joprojām neveicas daudzu problēmu risināšana: Aglonas seju bojājošās pamestās ēkas, par kurām īpašnieki nerūpējas; pašvaldībai trūkst daudzu speciālistu – nav būvvaldes, arhitekta, darba drošības inspektora; trūkst frizētavas pakalpojumu, zobārsta; katastrofālā stāvoklī esošie ceļi, no kuriem vislielākie sāpju bērni – posmi Aglona–Višķi–Spoģi un Aglona–Šķeltova; trūkst dzīvokļu un jaunu māju jaunajām ģimenēm.
Vēl viena Aglonas atpazīstamība – daudz ezeru un atpūtas vietu tūristiem. Bez jau pazīstamajām – Aglonas bazilikas ar dziedniecisko avotu pie tās, Maizes muzeja, Karaļkalna ar Bībeles stāsta vizualizāciju, dabas takas Cirīša ezers, Velnezera, Madalānu pilskana un Kara muzeja – aglonieši piedāvā arī dažādas aktīvās atpūtas iespējas – laivas, ūdensslēpes, ūdensbumbu, kanoe laivas, velonomu, plostu uz Upursalu un lidojumus ar lidmašīnu virs Aglonas.
Nupat pirms svētkiem tika piedāvātas jaunas atpūtas iespējas. Aglonas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Ločmele Neatkarīgo informē, ka Latgales reģiona tūrisma darbības sekmēšanai, reģiona tūrisma nozares attīstībai, kā arī Latgales – Pleskavas pārrobežu reģionu kopīga tūrisma tīkla attīstībai projektā Tūre pa Latgali & Pleskavu (ELRI129), kas tiek īstenots Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007.–2013. gadam ietvaros, tiek labiekārtotas Aglonā, Šķeltovā un Grāveros esošās pludmales, izveidojot jaunu infrastruktūru.
Neatkarīgā pārliecinājās, ka patīkamas pārmaiņas ar jaunām laipām, soliņiem, ģērbtuvēm, sporta un rotaļu laukumiem un takām piedzīvojuši Cīrīša ezera krasti, ko nekavējas izmantot gan aglonieši, gan ciemiņi. Arī svētceļotāji nogurušās kājas var atpūtināt jaunajā pusotru kilometru garā sajūtu un nūjošanas trasē turpat pie Cirīša. «Ezeri, daba un kultūrvide ir trīs vaļi, uz kā turamies,» saka Aglonas novada uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītāja Ināra Gražule.
Avots: nra.lv /Daiga Kalniņa
