Lai pārtrauktu līdzšinējo praksi, kad pārvietojamie fotoradari nereti tiek slēpti, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 22.maijā, vienojās virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredzēs pārvietojamas brīdinājuma zīmes izvietošanu arī pirms pārvietojamiem fotoradariem.
Komisijas deputāti šodienas sēdē, uzklausot Valsts policijas un „Vitronic Baltica un Partneri” pārstāvjus, asi kritizēja fotoradaru ieviešanas gaitu, kā arī uzņēmuma darbinieku rīcību, pretēji Valsts policijas norādījumiem, pārvietojamos fotoradarus tomēr slēpjot.
„Ar pārvietojamo fotoradaru slēpšanu sabiedrības acīs tiek diskreditēta visa fotoradaru ieviešanas ideja,” sēdē uzsvēra Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. „Lai arī komisija jau vairākkārt pievērsusi uzmanību šai problēmai, tomēr es pats kā autovadītājs arī ikdienā redzu, ka, pretēji policijas norādījumiem, fotoradari joprojām tiek slēpti. Tāpēc esam sagatavojuši grozījumus par pagaidu brīdinājuma ceļa zīmju izvietošanu arī pirms šiem fotoradariem,” skaidroja A.Latkovskis.
Komisija konstatēja, ka socioloģiskās aptaujas liecina par sabiedrības atbalstu fotoradaru darbībai ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, tomēr vienlaikus cilvēki ir ļoti neapmierināti ar fotoradaru uzstādīšanas gaitu un to slēpšanas gadījumiem. Pretēju viedokli sēdē pauda „Vitronic Baltica un Partneri” pārstāvis, norādot, ka fotoradaru ieviešanas procesam un pašai kompānijai medijos mākslīgi tiekot radīts negatīvs tēls, pie kā vainīgi esot arī politiķi.
Komisijas deputāts Aleksejs Loskutovs (Vienotība) rosināja „Vitronic Baltica un Partneri” izvērtēt, cik godprātīgi tā izturas pret valsti, ja līgumā noteiktajā termiņā sagatavoti nodošanai tikai 23 no 160 stacionārajiem radariem. A.Loskutovs arī apšaubīja uzņēmuma argumentu pamatotību, kavēšanos skaidrojot ar negatīvo ietekmi, kādu uz radaru projekta ieviešanas gaitu atstājusi „Krājbankas” darbības apturēšana. Jebkura cita banka ar prieku būtu finansējusi šādu valsts garantētu projektu, ja vien pie tās savlaicīgi grieztos, uzsvēra deputāts.
Savukārt deputāts Jānis Ādamsons (SC) „Vitronic Baltica un Partneri” argumentu par „Krājbankas” kraha negatīvo ietekmi raksturoja kā blefu, uzsverot, ka līguma prasības ieviesējam bija jāpilda jau no pirmās tā parakstīšanas dienas, kas tomēr netika darīts.
Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) kritiski vērtēja arī citu uzņēmuma argumentu, kavēšanos pamatojot ar sarežģīto būvatļauju saņemšanas procesu. Deputāts norādīja, ka gatavojoties šodienas sēdei, apzvanījis virkni lielu pašvaldību, lai noskaidrotu, vai kompānija ir interesējusies par būvatļauju saņemšanu, bet atbilde bijusi negatīva.
