Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti apgalvo, ka Labklājības ministrija slēpj informāciju par dzimumu līdztiesības politiku un plāniem Latvijā un arī to, kādos Latvijas bērnudārzos bērnu apmācībā tiek izmantotas skandālu izraisījušās grāmatas Diena, kad Kārlis bija Karlīna.
Diskusijas par šo tēmu nebeidzas, un arī šajā sēdē ne pie kāda viedokļa deputāti nenonāca, izņemot aicinājumu šādas grāmatas bērnudārzos neizmantot, kamēr nav veikta padziļināta izpēte.
Pašlaik gan nav skaidrs, kādā veidā šī izpēte varētu notikt, jo domas par šīm grāmatām un dzimumu līdztiesību kā tādu dalās divos pilnīgi pretēji noskaņotos virzienos. Parlaments turpina iet to ceļu, kur galvenokārt tiek uzklausīts tikai viena veida viedoklis, par to varēja pārliecināties trešdien šo abu Saeimas komisiju kopsēdē. Vārds tika dots vismaz pieciem speciālistiem, kuri iestājas pret šādu grāmatu izmantošanu pirmsskolā un daļēji arī pret dzimumu līdztiesības ideju kā tādu, savukārt pretēju viedokli, uzsverot dzimumu līdztiesības nozīmi sabiedrībā, varēja paust tikai viens cilvēks – sociālantropoloģe Aivita Putniņa. Sēdes vadītāja deputāte Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) aizbildinājās, ka citi eksperti sēdei nav pieteikti, pret ko savukārt iebilda Labklājības ministrija. Lūgums dot arī citiem ekspertiem vārdu tika noraidīts. Šī sēde parlamentā nav pirmā, kur citādi viedokļi nav vēlami, līdzīgu situāciju varēja novērot arī pretabortu darba grupā.
Par bērna dzimuma identitātes veidošanos runāja psiholoģe Indra Tretjakova, norādot, ka grāmata var traucēt bērna attīstību, jo veidojas konflikts starp psihi un ķermeni. Grāmatā izmantotos tēlus ar vārdiem Uno un Duo viņa salīdzināja ar numuriem, kurus cilvēkiem piešķīra koncentrācijas nometnēs. Par grāmatas graujošo iedarbību uz bērniem runāja arī pedagoģijas profesore Ruta Kaņepēja, saskatot šādās grāmatās mērķtiecīgu darbību, kas ved pie antikultūras, antivērtībām, lai pašos pamatos izkropļotu cilvēku.
Ja vieniem runātājiem deputāti un daļa klātesošo veltīja aplausus, A. Putniņas runas laikā, kas pārstāvēja citu viedokli, proti, skaidroja, kāda loma ir dzimumu līdztiesībai un ka joprojām bērnudārzos zēniem un meitenēm tiek uzticēti dažādi darbi atbilstoši viņu dzimumam, nevis, piemēram, tas, kas labāk patīk, neapklusa skaļas sarunas un pat smiekli. A. Putniņa atzina, ka Latvijā ir hronisks izpratnes trūkums par dzimumu līdztiesību, tomēr tieši šāda politika, kurā sievietes un vīrieši ir līdztiesīgi, var uzlabot situāciju – mazināt vardarbību, diskrimināciju darba tirgū, veicināt cilvēku profesijas izvēli atbilstoši vēlmēm, nevis sabiedrības gaidām. «Tas veicina arī atbildību vienam pret otru, tad nebūtu jāpiedzen alimenti,» skaidroja sociālantropoloģe. Tiesa, par skandalozajām grāmatām viņa teica: līdzekļu trūkuma dēļ tās diemžēl netika adaptētas Latvijas situācijai, un tā bija kļūda.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
