Saeima ceturtdien, 25.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā, ko nacionālās drošības stiprināšanai rosinājis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Likumi grozīti, lai pilnveidotu valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcību valsts ārēja apdraudējuma gadījumā.
Likumu grozījumi paredz – ja Ministru kabinets ir aizkavēts pildīt savus pienākumus kara laikā, tad Valsts prezidenta ieceltais virspavēlnieks pārņem nepieciešamās funkcijas un vada valsts aizsardzību. Lai nodrošinātu valdības un virspavēlnieka efektīvu sadarbību kara laikā, paredzēts, ka virspavēlnieks vai viņa pilnvarota persona piedalās valdības sēdēs ar padomdevēja tiesībām.
Līdz šim saskaņā ar Satversmi un Nacionālās drošības likumu valsts apdraudējuma novēršana, tostarp kara laika situāciju pārvarēšana, ir valdības kompetencē. Izmaiņas nepieciešamas, lai uzlabotu reaģēšanas funkcijas valstī ārkārtējās situācijās. Šobrīd regulējumā ietvertais virspavēlnieka institūts dublē citu valsts aizsardzības un izpildvaras institūciju pilnvaras, kā arī kara laikā varētu sarežģīt valsts aizsardzības vadīšanu.
Līdz ar grozījumiem tiks nostiprināts aizsardzības ministra, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera un armijas vienību pienākums nekavējoties reaģēt uz militāru agresiju. Katras NBS spēku vienības komandieris negaidīta militārā iebrukuma gadījumā uzsāktu militārās aizsardzības pasākumus, negaidot par to atsevišķu lēmumu. Savukārt NBS komandieris nekavējoties uzsāktu organizētas militārās aizsardzības darbības, informējot par to aizsardzības ministru.
Aizsardzības ministrs saskaņā ar Valsts aizsardzības plānu nekavējoties uzsāktu valsts aizsardzības darbības, par to informējot Valsts prezidentu, Saeimas Prezidiju un Ministru prezidentu, nosaka izmaiņas likumos.
Tāpat jaunajā regulējumā noteikts – kara vai izņēmuma stāvokļa laikā valdības sēde var notikt un lēmumu tajā var pieņemt, ja sēdē piedalās Ministru prezidents un vismaz trīs valdības locekļi. Līdz šim bija noteikts, ka valdības sēde var notikt un lēmumu tajā var pieņemt, ja piedalās vairāk nekā puse no Ministru kabineta locekļiem.
Grozījumos arī ietverta kara laika definīcija, nosakot, ka kara laiks iestājas, ja ārējs ienaidnieks ir izdarījis militāru iebrukumu vai citādi vērsies pret valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu vai teritoriālo integritāti.
Tāpat grozījumi nosaka, ka valsts aizsardzības plānā var paredzēt kārtību, kādā nododamas pilnvaras pārstāvēt likumīgo valsts varu kara vai militāra iebrukuma gadījumā.
Par likumprojektu virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis iepriekš atzīmēja, ka “izmaiņas likumos nepieciešamas, lai tiktu paredzēts skaidrs un nepārprotams lēmumu pieņemšanas mehānisms valsts apdraudējuma gadījumos un lai valsts augstākās amatpersonas un iestādes efektīvāk varētu novērst valsts neatkarības, tās konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes apdraudējumus.
Grozījumi ir īpaši būtiski pašreizējos apstākļos, jo drošības situācija Eiropā ir būtiski mainījusies, kā arī mainījies pats kara jēdziens”.
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
