Kardinālu priekšlikumu mainīt pensiju likumu nav – no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā iesniegtajiem 57 priekšlikumiem pensiju likuma izmaiņām otrajam lasījumam tikai divos tiek piedāvāts pensionēšanās vecumu paaugstināt vēlāk, nekā to paredzējusi valdība.
Vairāku Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas iesniegušas priekšlikumus pensiju piešķirt un aprēķināt atkarībā no bērnu skaita, turklāt ļaujot daudzbērnu vecākiem pensionēties agrāk.
Saeimas komisija saņēmusi 57 priekšlikumus pensiju likuma izmaiņām otrajam lasījumam. Pirmajā lasījumā jeb konceptuāli likuma grozījumi tika pieņemti praktiski bez izmaiņām – tādi, kādi saņemti no valdības. Tie paredz pensionēšanās vecumu paaugstināt no 2014. gada, sākotnēji par trim mēnešiem, vēlāk par sešiem, līdz tas pašreizējo 62 gadu vietā sasniegs 65 gadus. Tuvākajā laikā atbildīgā komisija uzsāks debates par katru no priekšlikumiem, un, visticamāk, Saeimā jau tas tiks pieņemts citā variantā, nekā akceptējusi valdība.
Priekšlikumus par visskaļāk apspriesto normu – pensionēšanās vecumu – iesniegusi Latvijas Brīvo arodbiedrība savienība (tiesa, tai nav formālu priekšlikumu iesniegšanas tiesību, taču tas neliedz par šīm idejām diskutēt), deputāte un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS), deputāts Andrejs Klementjevs (SC) un Reformu partijas frakcija. A. Barčas un arodbiedrību priekšlikumi ir līdzīgi – pensionēšanās vecumu paaugstināt no 2016. gada ar katra gada pirmo janvāri par trim mēnešiem, līdz tas sasniedz 65 gadus. Savukārt A. Klementjevs rosina pensionēšanās vecumu paaugstināt no 2014. gada, tomēr lēzenāk, tas ir, katru gadu par trim mēnešiem, līdz 65 gadu pensionēšanās vecums tiktu sasniegts 2025. gada janvārī. Līdzīgs priekšlikums nācis no zatleriešiem – pensionēšanās vecumu paaugstināt no 2014. gada, bet to darīt tikai par trim mēnešiem gadā.
Arodbiedrības arī rosina atjaunot priekšlaicīgo pensiju izmaksu 80% apmērā, ne 50%, kā tas ir kopš krīzes sākuma 2009. gadā. Neatkarīgā rakstīja – valdība likumā paredzēja, ka turpmāk priekšlaicīgā pensionēšanās būs kā pastāvīga norma. Pret to neviens neiebilst.
Vairāki priekšlikumi saņemti par pensionēšanās kārtību un bērniem. Reformu partija iesniegusi priekšlikumu: tās personas, kuras līdz 18 gadu vecumam ir izaudzinājušas un aprūpējušas trīs bērnus, būs tiesīgas iet vecuma pensijā trīs gadus pirms pensijas vecuma, četrus bērnus – četrus gadus pirms pensijas vecuma un piecus bērnus – piecus gadus agrāk. Līdzīgs priekšlikums ir arī deputātam Imantam Parādniekam (Nacionālā apvienība). Savukārt deputāti A. Barča un A. Klementjevs piedāvā noteikt, ka tiesības doties pensijā piecus gadus agrāk būtu tiem vecākiem, kuri izaudzinājuši piecus bērnus un kuru darba stāžs ir vismaz 25 gadi (pašlaik likumā noteikti 30 gadi).
Vairāki priekšlikumi saņemti par pensiju piemaksām, tostarp par to piešķiršanu arī pensionāriem, kuri iet pensijā no 2012. gada un pensiju piemaksu nesaņem.
***
Kā piedāvā grozīt pensiju likumu?
Tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm/vīriešiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem (pašlaik jābūt vismaz 10 gadiem)
Reformu partijas frakcija
Tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus pirms [..] noteiktā pensiju vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, ir bērna vecākam vai aizbildnim, kurš līdz bērna 18 gadu vecumam ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus vai bērnu ar invaliditāti [..] (pašlaik likumā noteikts vismaz 30 gadu stāžs)
Deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņas centrs)
Pensiju, kura piešķirta priekšlaicīgi, izmaksā 80% apmērā (pašlaik izmaksā 50%)
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
Vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums – no 62 līdz 65 gadiem – pieaug pakāpeniski no 2016. gada ar katra gada janvāri par trim mēnešiem
Deputāte Aija Barča (ZZS)
Avots: nra.lv /Inga Paparde
