Latvija gadu no gada uzkrauj parādu nastu nākamajām paaudzēm un maksā procentu maksājumos naudu, kuru varētu ieguldīt uzņēmējdarbībā, trešdien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
"Latvija ieveļas pašapmierinātībā un gadu no gadu situāciju pasliktinās," komentējot nākamā gada valsts budžetu un Latvijas ārējo parādu, norādīja Rimšēvičs.
Viņš skaidroja, ka septiņos gados Latvijas ārējais parāds pieaudzis no 10% uz 40% no iekšzemes kopprodukta.
"20 gadu laikā Latvijai tikai vienu reizi izdevies sabalansēt budžetu. Pārējos gadus mums ir budžets ar deficītu, kas nozīmē to, ka valstij nākas aptuveni 300 miljonus eiro maksāt par šī parāda apkalpošanu," sacīja Rimšēvičs, norādot, ka tāpēc ik gadu meklētas iespējas palielināt nodokļus, padarot Latviju nekonkurētspējīgāku.
Viņš pauda viedokli, ka tā vietā, lai valdība uztaisītu valsts budžetam kārtīgu inventarizāciju, atbildīgās amatpersonas nevēlas ķerties tam klāt un kašķēties, tā vietā apliekot ar nodokļiem maksātspējīgos.
Tas attiecas arī uz nākamā gada budžetu, kas kārtējo reizi plānots ar deficītu: "Mums brīnumainā kārtā ir izdevies izvairīties no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanas, kas ir pats primitīvākais veids budžeta caurumu lāpīšanai," pauda Latvijas Bankas prezidents, vienlaikus norādot, ka gadījumā, ja vismaz nākamā gada laikā netiks veikta budžeta inventarizācija, minētā nodokļa palielināšana var nonākt politiķu dienaskārtībā.
Vērtējot iecerēto "solidaritātes nodokli", Rimšēvičs to nodēvēja par jocīgu un nesaprotamu veidojumu, uztverot to, kā politisku instrumentu, ar kura palīdzību politiķi demonstrē, ka tiek apkaroti vairāk pelnošie un tas tautai varētu patikt. "Tos 40 miljonus eiro budžetā varētu atrast citur," izteicās Rimšēvičs.
Jau vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien konceptuāli atbalstījusi 2016. gada valsts budžeta likumprojektu, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu 2016.- 2018. gadam.
2016. gada budžets vērsts uz solidaritātes nodokļa ieviešanu lielāku algu saņēmējiem, izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu komerciāla rakstura kultūras pasākumiem un dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem.
Kopējie nākamā gada budžeta ieņēmumi ir plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,7 miljardi eiro. Lai nodrošinātu nepieciešamo izdevumu apjomu, tika pārskatīti nozaru ministriju bāzes izdevumi, samazinot tos par 3%. Tāpat tika pārskatīti investīciju projektu īstenošanas termiņi. Neatliekamo pasākumu īstenošanai rasts papildu 122,1 miljons eiro.
