Grozījumi Medību likumā, kurus Saeima konceptuāli atbalstījusi 1. lasījumā, paredz pievilkt grožus laukos klaiņojošiem mājdzīvniekiem – arī kaķiem.
Mednieki arī līdz šim tos drīkstēja šaut, bet izmaiņas atcels ierobežojumus un papildinās ar likuma normu šāvēju aizsardzībai. Likuma izstrādātāji to sauc par izmisuma soli cīņā ar klaidoņiem, bet dzīvnieku aizstāvji ir sašutuši par tādu necilvēcīgumu.
Šobrīd likums paredz, ka klaiņojošus suņus vai kaķus drīkst nošaut ne tuvāk par 200 metriem no mājas. Izmaiņās šie metri ir noņemti nost, jo praksē tā bijusi neizpildāma norma, tagad galvenais akcents likts uz apdraudējumu savvaļas dzīvniekiem vai mājlopiem, atsaucoties uz dzīvnieku aizsardzības likumu.
«Šo ierobežojumu nācās noņemt, jo cik nebija gadījumu, kad mednieks, piemēram, redzot, ka suns 60 metrus no šķūņa dīrā stirnu, neko nevarēja iesākt,» skaidroja Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta pārstāvis Jānis Bārs. Viņš uzsver, ka gadījumos, ja lauku māju īpašnieki vēlas pasargāt savus mājlopus no klaiņojošu suņu uzbrukumiem, vajadzīgs rakstisks lūgums medniekiem.
Tāpat jārīkojas pašvaldībai, kas citādi netiek galā ar klaiņojošiem mājdzīvniekiem. «Tas ir rakstisks akcepts, ka mednieki šos klaiņotājus savās medību platībās var šaut bez ierobežojuma,» norādīja J. Bārs. Viņš gan atzina, ka šie noteikumi vairāk attiecas uz suņiem, jo klaiņojošu kaķi nošaut nemaz nav tik viegli. Tomēr nevarot noliegt: viņu kaitējums dabai nav maznozīmīgs – it īpaši, ja tas mīt mājās, kur par dzīvnieku nerūpējas, un tādu laukos neesot mazums. Lai nekādā ziņā nedomājot, ka mednieki ir ļoti ieinteresēti šaut mājdzīvniekus, tomēr šobrīd tā esot gandrīz vienīgā iespēja, lai apturētu klīstošo suņu un kaķu armādas. «Diemžēl visi līdzšinējie pasākumi nav bijuši efektīvi. Likums ir galējais līdzeklis, un būtu ļoti priecīgi, ja tas nebūs jāizmanto,» pauda ZM pārstāvis.
Arī Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis apgalvoja, ka tas bijis izmisuma solis un ne tik daudz mednieku, cik dabas aizsardzības un zemās mājdzīvnieku turēšanas kultūras problēma. Par kaķu nodarījumu dabai ļoti satraukušies arī ornitologi, kas mudinājuši piemērot bargākas likuma normas. Ornitologi gan raustīja plecus – tā neesot pati svarīgākā lieta, kas uztrauc putnu draugus. Neesot arī veikti pētījumi par zaudējumiem dabai, ko rada klaiņojošie kaķi. «Principā tā ir problēma, bet nezinu – cik liela,» teica Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. Kā vienu no risinājuma veidiem viņš ieteica: apsiet kaķim ap kaklu zvaniņu, lai tā skaņas visai dzīvajai radībai ziņotu par plēsēja tuvošanos. Taču vislabākais variants – neļaut mājdzīvniekiem klīst apkārt.
Dzīvnieku drauga fonda valdes locekle Solvita Vība ir pārliecināta, ka šaušana ir vissliktākais risinājums. Turklāt saimnieks, zaudējot vienu, var tā vietā paņemt jaunu dzīvnieku. Un ko tad – atkal runās ieroči?
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
