Eiro tika ieviests 1999. gadā, kad to lietoja tikai elektroniski. Skaidrā naudā sāka izmantot 2002. gadā, kad šī valūta tika ieviesta pirmajās 12 ES dalībvalstīs – Austrijā, Beļģijā, Francijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Grieķijā, Itālijā, Portugālē, Somijā, Spānijā un Vācijā.
Pašlaik eirozonā ietilpst 17 valstis, tostarp Igaunija, kas eiro ieviesa pērnā gada sākumā.
Lai gan socioloģiskās aptaujas liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju skeptiski noskaņoti par eiro ieviešanu Latvijā, valsts vadība, šķiet, negrasās nedz koriģēt virzību uz eirozonu, nedz uzklausīt tautas viedokli šajā jautājumā.
Socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS maijā veiktā aptauja parāda, ka Latvijas sabiedrības atbalsts pārejai no latiem uz eiro sasniedzis rekordzemu līmeni un patlaban šādu soli atbalstītu tikai 15% iedzīvotāju. Līdzīgs viedoklis dominē arī šonedēļ kompānijas TNS Latvia veiktā pētījumā, kurā 70% aptaujāto vēlētos atlikt Latvijas iekļaušanos eirozonā. Tikpat viennozīmīgus rezultātus uzrādījusi arī nra.lv aptauja, kurā aptuveni 70% respondentu ir pret atteikšanos no lata.
Kā zināms, mūsu valsts plāno pāriet uz Eiropas vienoto valūtu 2014. gada sākumā, neraugoties uz to, ka pēdējo gadu laikā eirozonu piemeklējuši nopietni satricinājumi. Dzīvojot uz parāda un tērējot vairāk nekā tiek nopelnīts, vissmagāko ekonomisko krīzi piedzīvojušas Grieķija, Spānija, Portugāle, arī Latvija. Tiesa, kamēr mūsu valsts šo rūgto pieredzi varējusi vērst par labu, tikmēr nopietnās problēmas Grieķijā joprojām rada nestabilitāti visā eirozonā.
Vēl viens arguments, kas liek nopietni izvērtēt eiro ieviešanas lietderīgumu, ir tas, ka līdz ar pāreju uz vienoto valūtu Latvijai būs jāuzņemas arī milzīgas finansiālās saistības. Lai gan pievienošanās eirozonai, no vienas puses, nozīmēs lielāku drošību investoriem, ekonomisko stabilitāti un prognozējamu attīstību, no otras puses – tie būs arī nozīmīgi tēriņi. Šobrīd tiek runāts par aptuveni 8,7 miljoniem latu, lai sagatavotu valsts informācijas sistēmas eiro ieviešanai, nodrošinātu finanšu pakalpojumu pieejamību un veiktu komunikācijas kampaņu. Savukārt pēc eiro ieviešanas Latvijai būs jāiesaistās finanšu grūtībās nonākušo valstu glābšanā. Pievienojoties Eiropas Stabilitātes mehānismam), mūsu valstij piecus gadus būs jāveic iemaksas par kopējo summu apmēram 144,2 miljoni latu jeb 28,8 miljoni latu gadā.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, pagājušajā nedēļā uzrunājot Saeimas deputātus, norādīja: «Bieži dzirdot kritiku, ka mēs gatavojamies pievienoties eirozonai, kurā ir vērojamas problēmas, gribētu teikt sekojošo. Pievienošanās eiro ir bijusi mūsu izejas stratēģija no krīzes nevis tādēļ, ka eiro ir labākā valūta pasaulē, bet gan tādēļ, ka, lai iekļautos eirozonā, jāievēro virkne principu, bez kuriem nav iespējama arī ekonomiskā izaugsme. Šo principu ievērošana ir svarīga arī gadījumā, pat ja mēs nepievienotos eiro.»
Lai gan tas, ka Latvija pēdējā brīdī varētu izlemt nepievienoties monetārajai savienībai, ir maz ticams, tomēr arī koalīcijas spēku pārstāvis, Nacionālās apvienības līderis Imants Parādnieks Neatkarīgajai atzīst: «Arī es subjektīvi esmu skeptisks pret pāreju uz eiro, taču uzņemtais virziens ir pareizs. Viss, kas tiek darīts ar mērķi pievienoties eiro zonai, Latvijai nācis tikai par labu. Cits jautājums, ka galīgais lēmums jāpieņem pēdējā brīdī, izvērtējot visus potenciālos ieguvumus un zaudējumus. Eiro ieviešana nedrīkst būt pašmērķis. Mums ir jābūt pieejamai maksimāli daudz un precīzai informācijai, lai izšķirošajā brīdī izdarītu pareizu izvēli.»
Jāpiebilst, ka atsevišķās valstīs eiro ieviešanas liktenis tika izlemts tautas nobalsošanā. Piemēram, 2003. gadā Zviedrijas referendumā pret pievienošanos eiro zonai nobalsoja 56,1 procents referenduma dalībnieku. Savukārt Īrija pēc dažām dienām gatavojas tautas nobalsošanai par fiskālās disciplīnas ieviešanu, kas tiešā veidā varētu ietekmēt arī šīs valsts tālāko atrašanos eirozonā. Tikmēr Latvijas politiķi izvairās apspriest iespējamību vaicāt tautas viedokli par atteikšanos no lata. Pagaidām šādu nepieciešamību akcentējuši vienīgi kreisie spēki, kamēr valdošā koalīcija paģēr, ka šis jautājums jāizlemj politiķiem, nevis sabiedrībai.
***
Vai atbalstāt Latvijas pievienošanos eirozonai?
Pozitīvi. Paļaujos uz to, ka eirozonas saglabāšanā ir ieinteresētas lielās, spēcīgās valstis. Turoties tām līdzās, Latvija nepazudīs 11
Kategoriski neatbalstu. Tas ir neprāts pievienoties sistēmai, kas nonākusi uz sabrukuma robežas 45
Drīzāk nē. Milzīgās problēmas, kas valda eirozonā, Latvijai neko labu nenesīs 16
Esmu piesardzīgs. No vienas puses, Latvija ir maza valsts un nevar pastāvēt autonomi, sabiedrotie mums ir nepieciešami. No otras puses, eirozonā ir tik daudz problēmu, ka būtu jānogaida 20
Drīzāk pozitīvi. Lats ir mākslīgi uzturēta valūta. Tās nākotne ir vēl drūmāka nekā eiro 7
***
Mārstrihtas kritēriji
Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras vēl nav pievienojušās eirozonai, jāizpilda vairāki vienotās valūtas ieviešanas nosacījumi jeb tā dēvētie Māstrihtas kritēriji.
Inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt triju labāko dalībvalstu vidējo rādītāju.
Ilgtermiņa procentu likmes – parasti valdības 10 gadu obligāciju likmes – nedrīkst vairāk nekā par 2 procentpunktiem pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju.
Valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP.
Valstī jānodrošina valūtas kursa stabilitāte attiecībā pret eiro.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
