Kases aparātiem tirdzniecības vietās no šodienas jābūt saprogrammētiem tā, lai izdrukātajā čekā kopsumma tiktu norādīta gan latos, gan eiro. Jaunās naudas ieviešanā sākas sarežģītākais posms, jo pircējiem jāpārprogrammē sava domāšana.
Pēc oficiālā kursa viens lats ir viens eiro un 42 centi, savukārt viens eiro ir 70 santīmi. Tātad, ja kukulis baltmaizes vecajā naudā maksā Ls 0,62, eironaudā tā cena ir € 0,88. Šīs neparocīgās matemātikas apgūšanai teorijā iedzīvotājiem ir atvēlēti trīs mēneši. 1. janvārī pāriesim uz norēķiniem eirovalūtā, un līdz tam jāiemācās saprast, kas cik maksā un vai par to pašu preci pēkšņi nav jāmaksā dārgāk. Attiecīgi, ja jāmaksā, varbūt lietderīgāk izvēlēties citu preci vai pakalpojumu sniedzēju.
Daži ir vēl godīgāki
Kamēr eiro cena pret latu tiek noteikta atbilstoši valstī noteiktajam oficiālajam maiņas kursam 1 EUR = 0,702804 LVL, uzņēmējs rīkojas formāli godīgi pret patērētāju. Pat ja produkts kaut kādu iemeslu vai ieganstu dēļ tiek pārdots dārgāk, piemēram, tādēļ, ka uzņēmējs uzlicis lielāku peļņas procentu, lai nopirktu sievai jaunu kažoku.
Tomēr bažās par eiro atnākšanas izraisītu inflācijas kāpumu eiro ieviesēji vēlas paplašināt godīguma definīciju. Proti, godīgi (cerams) ir visi, bet tie, kuri eiro ieviešanas izdevumus apmaksā no pašu kabatām, ir vēl godīgāki. Kampaņā Godīgs eiro ieviesējs piedalās 565 uzņēmumi ar apmēram 6000 tirdzniecības vietām. Uz viņu letēm un skatlogiem būs redzama kampaņas uzlīme, un tā ir nosacīta garantija, ka šeit cenas no lata uz eiro tiek tulkotas pēc oficiālā kursa un ka eiro dēļ tās netiek celtas. Tas gan nenozīmē, ka cenas nevar būt paceltas jau līdz šodienai vai netiks celtas kādu citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Galvenais ieguvums tiem, kas ielīmējuši logā uzlīmi Godīgs eiro ieviesējs, ir izredzes, ka pie viņiem uz kontroli neatnāks Patērētāju tiesību aizsardzības centra inspektori, un cerības, ka patērētāji viņus uzskatīs par labākiem, nekā konkurentus – bez uzlīmes.
Tirgu regulēt nedrīkst
Nesalīdzināmi vairāk ir to uzņēmumu, kas kampaņā nepiedalās, taču Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš uzsver: «Ja vieniem logā ir šāda uzlīme, tas nenozīmē, ka pārējie uzņēmēji ir negodīgi.» Jāsecina – drīzāk reālisti. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem pašlaik Latvijā aktīvi darbojas 47 386 uzņēmumi. Un to, ka valsts brīvajā tirgū nevar nodarboties ar cenu regulēšanu, atzīst arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis: «Neviens nevar uzņēmējam likt celt vai samazināt cenu – galvenais soģis tik un tā būs klients. Mūsu uzdevums ir norādīt uz tiem gadījumiem, kad cenas celšana krīt laukā no loģikas rāmjiem.» Parlamentārietis gan aicina patērētājus būt iecietīgiem, jo arī valsts attiecībās ar uzņēmējiem tāda būšot. Eiro ieviešanas procesā kļūdas varot gadīties katram.
Valsts uztraukums par eiro procedūras pasargāšanu no inflācijas rēga tomēr šķiet pārspīlēts, ņemot vērā, ka citos gadījumos neloģiski augstas cenas tiek atzītas par gana labām esam. Piemēram, pērn Latvijā padevās kolosālākā graudu raža, taču cena nevis kritās, bet kāpa. Tomēr zemniekiem peldēšanos labībā un naudā neviens nepārmeta – brīvais tirgus taču. Arī augsto degvielas cenu attaisnošanai pa rokai vienmēr ir argumenti par legālajām biržu spekulācijām, arābu karteļiem vai ASV sarīkotiem kariem, kaut gan tieši Latvijas valsts uzliktie nodokļi veido lielāko degvielas cenas daļu.
Ir daži izņēmumi
Iespēja analizēt preču un pakalpojuma cenu godīgumu vienlaikus divās valūtās iedzīvotājiem būs līdz pat 30. jūnijam, kad pāreja uz eiro tiks pilnībā pabeigta. Tomēr ne visur šajā periodā automātiski redzēsim gan lata, gan eiro zīmes. Līdztekus moderniem programmējamiem kases aparātiem Latvijas tirdzniecības vietās tiek izmantoti apmēram 130 vecāki modeļi, kas nespēj domāt vienlaikus divās valūtās. Lai neradītu uzņēmējiem kopsummā apmēram 4 miljonus latu zaudējumus, valsts uzņēmējiem neliek pirkt veco vietā jaunus. Tātad līdz jaunajam gadam šie aparāti turpinās drukāt čekus tikai latos. Tomēr, ja pircējs pieprasīs, pārdevējam summa eiro čekā jāieraksta ar roku un jāapstiprina ar parakstu.
Tāpat pie šādiem izņēmumiem pieder visa veida automātiskās tirdzniecības aparāti, kas pa lielākajai daļai čekus nemaz neizdrukā. Kafijas, sulu, saldumu automāti, kas izsniedz preci bez pārdevēja klātbūtnes. Ja kaut kādu iemeslu dēļ klients kafijas tasīti vai automātiskās tualetes apmeklējumu tomēr vēlas izteikt eiro valūtā, viņam jāvēršas pēc attiecīgas kvīts apkalpojošajā uzņēmumā.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Saistītie raksti
