Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce nāca klajā ar aprēķinu, ka elektrības cena mājsaimniecībām nākamgad varētu pieaugt līdz 11,3 santīmiem par kilovatstundu (kWh).
J. Pūce informēja par EM izstrādāto elektrības cenu izmaiņu paketi, kuras rezultātā elektrības cena celšoties par 0,65 santīmiem par kWh (+6,1%) attiecībā pret elektrības pamata tarifu un vienlaikus par 3,12 santīmiem (+38,1%) pret starta tarifu. Paketes prezentācijā J. Pūce speciāli mierināja, ka cenu pieaugums nebūšot tik straujš, kā minēts Neatkarīgās 1. jūlija publikācijā Tirgus trīskāršo elektrības cenu. Precizēsim, ka neesam solījuši cenas trīskāršošanos ne vienā gadā, ne, kas būtu pavisam neticami, vienā paņēmienā līdz ar tagadējo tarifu atcelšanu un elektrības tirgus ieviešanu. Tik strauji taču nevar celt nevienas preces vai pakalpojuma cenu, jo tad šādu preci neviens vai nu vispār neņemtu, vai, ja prece ir tik nepieciešama kā ūdens, maize un elektrība, preci gan ņemtu, bet apmaksāt nespētu. Tomēr cenas celšana par nepilniem 40% jau pirmajā reizē ir solīds pamats, lai cenas trīskāršošanu jeb +300% sasniegtu dažu gadu laikā.
Izveidota varena infrastruktūra
Jau pieminētajā 1. jūlija publikācijā un tā 18. jūlija papildinājumā Būs izvēle lietot strāvu vai iztikt bez tās tika paskaidrots, ka ir izveidota varena infrastruktūra strāvas tirgus cenas mainīšanai reizi stundā jeb 24 reizes diennaktī. Strāvas cenas trīskāršošana Latvijā līdz šim ir izmēģināta tikai uz dažām stundām jūnijā. Sekmīgais mēģinājums liek gaidīt tā turpinājumu aizvien biežāk un uz lielāku stundu skaitu.
J. Pūce norādīja, ka viņa pieteiktā strāvas cenas celšana palielinās Latvenergo ieņēmumus par 18 miljoniem latu gadā. Šādi papildu ieņēmumi aptuveni aizvietos citu summu, kādu Latvenergo tagad saņem kā dotāciju par Rīgas dabasgāzes termoelektrocentrāļu (TEC) darbināšanu. Dotācija ļauj Latvenergo ražot strāvu arī tad, kad Rīgā nav apkures sezonas un siltuma patērētāji nepiedalās TEC sadedzinātās Krievijas gāzes apmaksāšanā.
Ja TEC nedarbojas, Latvijā un visā Baltijā strāvas var pietrūkt. Latvijas viltība ir savus TEC nedarbināt, bet izmantot kā argumentu sarunās ar strāvas ražotājiem ārzemēs, ka Latvija principā nav atkarīga no viņu strāvas. Tādā gadījumā ārzemniekiem nākoties pārdot strāvu kaut mazliet lētāk, nekā Latvijai izmaksātu šīs strāvas ražošana savos TEC. Ja visi nosacījumi sakristu Latvijai fantastiski labvēlīgi un Krievija, Baltkrievija, Polija un pat Lietuva realizētu savus atomelektrostaciju projektus, tad varbūt patiešām strāvas cena Latvijā nebūtu trīskārt augstāka nekā tagad. AES projektu lēnā virzība ļauj cerēt uz strāvas palētināšanos tālā nākotnē pēc tās sadārdzināšanās, sākot ar nākamo gadu.
Mazturīgajiem sola dotāciju
J. Pūces pieteiktas strāvas sadārdzinājums kopā par 18 miljoniem latu gadā nozīmē vidēji deviņus latus uz katru no Latvijā atlikušajiem iedzīvotājiem. Strādājošo cilvēku ģimenēm ar bērniem šis sadārdzinājums atkal iznāks lielāks nekā vidēji un kļūs apmēra ziņā salīdzināms ar visiem ieguvumiem no valdības solītā iedzīvotāju ienākumu nodokļa pazeminājuma, ja tāds vispār tiks ieviests. Mazturīgajiem EM sola sagādāt dotāciju, kas valstij izmaksāšot 3,6 miljonus latu gadā. Labklājības ministrija tajā pašā laikā turpina izstrādāt paņēmienu, kā tieši atņemt strādājošiem bērnu vecākiem astoņu latu pabalstu bērnu uzturēšanai. Līdz ar to strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem vēlreiz jāpārdomā savas iespējas: vai kļūt par augsti atalgotiem valsts iestāžu un uzņēmumu vadītājiem, kuriem astoņi deviņi lati ir sīknauda, vai kļūt par nestrādājošu profesionālo pabalstu saņēmēju, vai tomēr emigrēt.
Subsidētās enerģijas nodoklis
Paradoksāli, bet par strāvas palētināšanas līdzekli EM sola jaunu nodokli – subsidētās enerģijas nodokli. Tas tikšot uzlikts tikai un vienīgi pāris simtiem uzņēmumu jeb uzņēmēju, kuri, līdzīgi kā Latvenergo, saņem dotācijas par sadārdzinātas elektrības ražošanu tāpēc, ka valstij šādu enerģiju vajagot. Nodokļa ieviešana ļaušot formāli ievērot valsts saistības pret šiem uzņēmējiem un iegūt naudu, ko izdalīt trūcīgajiem vai kā savādāk izmantot elektrības cenas stabilizēšanai. Iecerētā nodokļa maksātāju reprezentanti ir bijušie Latvijas Ministru prezidenti Andris Šķēle un Aigars Kalvītis. Tas brīdina, ka patiešām būs tā, kā formulēja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas pārstāvis Edgars Vīgants, ka subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana izraisīšot lielu pretestību. Valsts uzņēmuma Latvenergo pārstāve Ivita Bidere turpretī izteicās iespējami atturīgi, ka uzņēmuma speciālisti skaitot, ko šāds nodoklis nozīmēs uzņēmumam.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis norādīja, ka EM priekšlikumu pakete satur daudzas idejas, par kuru iespējamo izpildījumu vēl jāsavāc informācija. Pirms tam FM neuzņemas pateikt, vai EM priekšlikumi atbilst valstī formulētajai nodokļu politikai un būtu iekļaujami tajā likumu paketē, kas jāpieņem katru gadu, lai nodrošinātu valsts nākamā gada budžeta izpildi.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
