Kā ziņo Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča, dienests arvien biežāk saņem ziņojumus par vardarbību skolās. Juhņēviča gan atzīst, ka nevar noteikt, vai ziņojumu skaita palielināšanās saistāma ar vardarbības gadījumu pieaugšanu vai ar to, ka cilvēki vienkārši biežāk par tiem ziņo. 2013. gadā dienests saņēma 120 iesniegumus par vardarbības gadījumiem, kas ir piektā daļa no visiem gada iesniegumiem.
Juhņēviča apstiprināja, ka drošība skolās ir IKVD prioritāte 2014. gadam. Viņa uzskata, ka skolas ir jāinformē par veidiem, kā skolotāji un skolas vadītāji var nodrošināt kārtību un drošību skolas telpās, it īpaši par jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas ļauj agresīvus bērnus apmācīt atsevišķās telpās.
Pēc Juhņēvičas domām, ir svarīgi apzināties, ka par drošību atbildība jāuzņemas visiem iesaistītajiem: vecākiem, skolotājiem, skolas administrācijai un pašiem skolēniem. Viņa arī atgādina skolotājiem, ka viņi var noteikt kārtību savā klasē, piemēram, aizliedzot lietot mobilos telefonus un pārvietoties pa klasi stundas laikā. IKVD vadītāja īpaši uzsver to, ka skolām sadarbībā ar vecākiem ir jāievēro draudi sodu piemērošanā. Ja bērnam tiek draudēts ar vizīti pie skolas direktora par kādu pārkāpumu, nepieciešams to arī darīt, citādāk bērnam liekas, ka par pārkāpumiem neseko nekāds sods, stāstīja Juhņēviča.
Kā ziņots, pēc gadījuma Jaunjelgavas vidusskolā 2013. gada pavasarī, kad skolēns nežēlīgi piekāva jaunāku skolasbiedru, Latvijā sākušās asas sabiedriskas diskusijas par veidiem, kā nodrošināt drošību skolā. IKVD aicina ziņot par visiem vardarbības gadījumiem skolā, lai uzlabotu situāciju un mazinātu draudus.
