Lai arī e‑pasta lietotāji pēdējā laikā aizvien uztraucas par pieaugošo mēstuļu skaitu, jaunākās „Inbox Polls” aptaujas dati liecina, ka lielāko daļu spama abonējuši paši lietotāji.
97% e-pasta lietotāju atzīst, ka ir pierakstījušies vienas vai vairāku kompāniju izsūtītām ziņām, bet katrs ceturtais saņem e‑jaunumus no vairāk nekā sešām. Interesanti, ka latvieši bijuši naskāki uz pierakstīšanos dažādu uzņēmumu ziņām nekā krieviski runājošie. Tajā pašā laikā teju puse respondentu atzīst, ka e-jaunumus, kuriem iepriekš pieteikušies, atstāj nelasītus vai uzreiz izdzēš.
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV pārstāve Līga Besere skaidro, ka nevēlamo e-pastu apjomu mūsu pastkastītes varam samazināt, ja rūpīgāk izvērtēsim, kam dodam un ar kādu nolūku publicējam savu elektroniskā pasta adresi.
„Viens no lietotāju ieradumiem ir reģistrēt savu e-pastu dažādās tīmekļa vietnēs, kas to prasa bezmaksas piekļuves iegūšanai, kā arī dažādās izlozēs un loterijās, kā dēļ pēc tam tiek „piemēslota pastkastīte,” stāsta Besere. Tāpat CERT.lv pārstāve rosina pievērst uzmanību, vai, pierakstoties kādas kompānijas lojalitātes programmai, nav atzīmēts lauciņš jaunumu saņemšanai no trešajām pusēm, piemēram, no lidsabiedrības partneriem, ja vien nav vēlēšanās šādu informāciju saņemt. „Bieži vien lauciņš jau atzīmēts un, lai atteiktos no jaunumiem, pašam šī atzīme ir jānoņem nost, taču lietotāji nereti to nemaz neievēro,” piebilda Besere.
Tomēr aptaujātie nenoliedz, ka tieši dažādi e‑pastā saņemti jaunumi un piedāvājumi nereti ir palīdzējuši izdevīgāk iegādāties kādu preci vai pakalpojumu. Pēdējā pusgada laikā katrs piektais aptaujas dalībnieks elektroniski ir saņēmis vismaz divus līdz četrus izdevīgus piedāvājumus, kurus arī izmantojis, bet 15% aptaujāto izmantojuši vairāk nekā piecus lietderīgus piedāvājumus.
Turklāt e-pasta lietotāji saņem ļoti nelielu daļu no kopējā spama apjoma. SIA „Inbokss” Tehniskais direktors Andrejs Čelnovs informēja, ka portāla „Inbox.lv” serveru filtri ik dienas aiztur 95-97% dažādu spama vēstuļu, kuru saņemšanai lietotāji nav pierakstījušies, tostarp arī krāpnieciskas vēstules.
„Informācijas pārbagātības dēļ e-pastu lietotāji kā spamu drīzāk uztver visas liekās ziņas neatkarīgi no tā, kas ir sūtītājs – kompānija, kolēģis vai draugs. Ja e‑pasts konkrētajā brīdī nav vajadzīgs vai arī nav laika iedziļināties, lietotāja izpratnē tas bieži vien kļūst par spamu. Ne velti tikai 17% aptaujas dalībnieku atzīst, ka rūpīgi iepazīstas ar visu vai lielāko daļu e‑pastā saņemto informāciju,” tā Čelnovs.
