Ņemot vērā zemo inflācijas līmeni, pensiju pieaugums indeksācijas rezultātā rudenī nebūtu liels, tādēļ konsultatīvajā padomē būs jāmeklē alternatīvi risinājumi, kā sadalīt pensionāru atbalstam pieejamos līdzekļus, – šādu vienošanos panākuši tikšanās, kura notika pie Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība), dalībnieki.
Kas ir vai būs šie alternatīvie risinājumi un vai tos finansēs no sociālā budžeta, pašlaik nav konkrēti zināms, jo tādi tiks meklēti topošajā senioru konsultatīvajā padomē. Savukārt labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) Neatkarīgajai noliedz, ka no sociālā budžeta varētu finansēt kaut ko citu, nevis indeksāciju.
Latvijas Pensionāru federācija, Rīgas aktīvo senioru alianse šonedēļ sēdās pie viena galda ar politiķiem, lai meklētu risinājumus aktuālajām pensionāru problēmām, kas nozīmē, ka sarunu temats neaprobežojas vien ar indeksāciju. Kā tikšanās laikā norādīja S. Āboltiņa, tiks meklēta «pusēm pieņemama un juridiski korekta formula pensiju saņēmēju materiālā stāvokļa uzlabošanai». Ņemot vērā zemo inflāciju, kas ir tuvu nullei, būšot jālemj, kādā veidā to izdarīt likuma ietvaros, lai tā nebūtu tikai simboliska pensiju pārskatīšana. Pensiju indeksācijas vēsturē bijis gads, kad pensijas vidēji pieauga par 18 santīmiem.
Labklājības ministrijā (LM) uz Neatkarīgās jautājumu, kādi vēl varētu būt alternatīvi risinājumi bez indeksācijas, kā palielināt pensijas, vai cita veida materiāli atbalsti pensionāriem, pagaidām konkrētas atbildes nav. Savukārt ministre I. Viņķele norāda: runa ir tikai un vienīgi par indeksāciju, ne par ko citu. «Ja ir radies priekšstats par kādu citu risinājumu meklēšanu, ko segtu no sociālā budžeta, tad tas ir pārprasts,» saka I. Viņķele, «jautājums ir – kuras mēs uzskatīsim par tā sauktajām mazajām pensijām, respektīvi, līdz kurai summai indeksēsim. Un šo lēmumu nepieņems viena pati Labklājības ministrija, bet tā būs kopīga risinājuma meklēšana ar senioru konsultatīvo padomi, kas šobrīd tiek veidota.»
Tikšanās laikā ar pensionāriem labklājības ministre norādīja, ka priekšnoteikums atbalsta palielināšanai jau šāgada rudenī būs situācija sociālajā budžetā, kas pašlaik uzrāda pozitīvas pieauguma tendences, taču, pirms pieņemt lēmumus, ir jāsagaida otrā ceturkšņa budžeta izpildes rezultāti. Neatkarīgā noskaidroja, kāda ir aktuālākā situācija sociālās apdrošināšanas budžetā. Šāgada pirmajos trijos mēnešos sociālajā budžetā izdevumi bijuši lielāki par ieņēmumiem, kas radījis deficītu gandrīz 18 miljonu latu apmērā. Tajā pašā laikā sociālajā budžetā saglabājas uzkrājums – pašlaik tas ir 210 miljoni latu. Saskaņā ar LM datiem 2013. gads jau ir ieplānots ar deficītu – ieņēmumi plānoti 1,369 miljardu latu apmērā, bet izdevumi – 1,425 miljardu latu apmērā.
Gan pensionāri, gan politiķi uzskata, ka tikai pensiju indeksācija problēmas neatrisinās – šai padomei vajadzēs piedāvāt risinājumus arī tām, piemēram, runāt par medikamentu pieejamību, komunālo pakalpojumu izmaksām un citām, kuras indeksācija nevar atrisināt.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
