No atrunas – jāskatās, kā pildās valsts budžets, un tad var lemt par pensiju indeksāciju – jautājums par pensiju palielināšanu transformējies sarunā – ar kādu koeficientu indeksēt pensijas?
Lai gan pašlaik Labklājības ministrija izstrādātos modeļus pensiju indeksācijai komentē kūtri, ir skaidrs, ka, visticamāk, pensijas netiks vis indeksētas atbilstoši inflācijai, bet ar kādu citu koeficientu, kas garantētu lielāku pensijas pieaugumu. Darīt tieši tā uzstāj Latvijas Pensionāru federācija. Ja pensijas šogad atsāktu indeksēt saskaņā ar pensiju likumu, vidējais pielikums būtu pāris latiem.
Paraksti nodrošina sarunu
Saruna par iespējamo pensiju indeksāciju (tā ir pensiju apmēra pārskatīšana atbilstoši dzīves dārdzības pieaugumam) vai pensiju palielināšanu nevestos tik raiti, ja nebūtu 106 000 pensionāru savākto parakstu par pensiju indeksācijas atsākšanu. Šos parakstus tautas kalpi nevar atstāt bez ievērības, un tie ir kā garantija, ka diskusijas par pensiju palielināšanu notiks. Un, lai gan labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) un premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) vēl pavasarī visai skaidri norādīja, ka pensiju indeksāciju var atjaunot tikai no 2014. gada, kā tas saskaņā ar pensiju likumu arī plānots, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), uzklausot pensionārus, apsolīja, ka darbs pie pensiju indeksēšanas – izvērtējot iespējamos variantus un budžeta iespējas – tiks sākts. Sociālo un darba lietu komisija, kurā nonāca visas ar pensionāru parakstiem apliecinātās prasības, deva uzdevumu Labklājības ministrijai (LM) izstrādāt piedāvājumus pensiju indeksācijai.
Atsaldēt indeksāciju
Diskusijās par pensiju indeksāciju vairākkārt izskanējis, ka jāindeksē tikai mazās pensijas. Likumā nav noteikts, kas ir maza pensija, taču tiek pieņemts, ka tā ir pensija, kas nav lielāka par trim sociālā nodrošinājuma pabalstiem jeb 135 latiem. Pašreizējās sarunās izskan jau cits mazās pensijas apzīmējums – līdz 200 latiem, tas saistīts ar faktu, ka pēdējos gados vidējā pensija valstī ir palielinājusies līdz 190–200 latiem.
Par izstrādātajiem variantiem, ar kuriem LM iepazīstinājusi pensionārus, plašākus komentārus ne ministre, ne LM speciālisti pagaidām nesniedz. Tomēr ir darīti zināmi četri iespējamie scenāriji. Visos četros variantos figurē arī piedāvājums – indeksēt tikai mazās pensijas, tas ir, līdz 200 latiem, vai indeksēt tikai pensijas līdz 300 latiem.
Labklājības ministres padomniece nozares politikas jautājumos Maija Poršņova stāsta, ka viens no variantiem paredz sākt pensiju indeksāciju šogad saskaņā ar spēkā esošo pensiju likumu. Tas nozīmētu pensijas indeksēt tā, kā līdz šim (līdz 2009. gadam) tas noticis atbilstoši inflācijas pieaugumam. Ja 2013. gadā indeksētu pensijas saskaņā ar inflācijas rādītājiem, būtu jāizmanto koeficients 1,01 un budžetā – ja tiktu indeksētas tikai pensijas līdz 200 latiem – šim mērķim būtu nepieciešami 2,5 miljoni latu, nākamgad – septiņi miljoni. Pensiju pieaugums gan būtu pavisam neliels – ap vienu latu vidēji. Tomēr tieši šo variantu atbalsta LM, jo tas prasa vismazāk līdzekļu no budžeta.
Ministrijā Neatkarīgajai pastāstīja, ka likums nosaka pensiju indeksāciju veikt 2014. gada 1. oktobrī un nākamā gada budžeta bāzē ir ierēķināts pensiju indeksācijas koeficients 1,0201 jeb pensiju pieaugums par 2,01 procentu. Iespējamais pensiju pieaugums šajā gadā, saprotams, nav budžetā paredzēts. Šis ir variants, kas, visticamāk, būtu pieņemams pašai LM, jo prasa vismazākos izdevumus.
Cerības uz lielāku pielikumu
Pārējos gan LM, gan pensionāru piedāvātos variantus teorētiski vairs nevar uzskatīt par indeksāciju, jo piedāvā pensijas pārskatīt ar lielāku koeficientu, nekā inflācija pieprasītu. Otrs variants paredz pensijas indeksēt ar koeficientu 1,04. Izmaksas no sociālā budžeta būtu jau daudz lielākas, un, pat ja indeksētu tikai pensijas līdz 200 latiem, tas prasītu papildus 10 miljonus latu, ja pensijas līdz 300 latiem – 12,5 miljonus latu.
Variants, kuru atbalstītu arī Pensionāru federācija, ir pensiju palielināšanai izmantot koeficientu 1,07, kas ļautu pensiju vidēji palielināt par 14 latiem, taču, indeksējot tikai mazās pensijas, papildus nepieciešami 18 miljoni latu šogad. Vēl ir arī ceturtais variants – tiek piedāvāts indeksēt visas pensijas, bet atkarībā no pensijas apmēra piemērot dažādus koeficientus.
Nedrīkst būt daži santīmi
Latvijas vēsturē ir bijuši gadījumi, kad pensijas tiek palielinātas par santīmiem, vidēji 18 santīmu laikā, kad transporta biļete maksāja 20 santīmu. Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš norāda, ka neatkarīgi no koeficienta pensijas ir jāpalielina par pieciem, septiņiem vai desmit latiem, ne mazāk.
***
Varianti PENSIJU INDEKSĀCIJAI?
Pirmais variants
Indeksēt pensijas atbilstoši pensiju likumam, izmantojot koeficientu 1,01 (tas būtu atbilstoši pašreizējiem inflācijas rādītājiem)
Pensija vidēji pieaugtu par 1,39 latiem
Otrais variants
Indeksēt pensijas ar indeksu 1,04
Pensija vidēji pieaugtu par 5,58 latiem
Trešais variants
Indeksēt pensijas ar koeficientu 1,07
Pensija vidēji pieaugtu par 14 latiem
Ceturtais variants Diferencēt pensiju indeksāciju – mazajām pensijām piemērot lielāku indeksu, lielajām mazāku
Visi varianti pieļauj indeksēt arī TIKAI pensijas līdz 200 latiem
Avots: Neatkarīgā, pēc Labklājības ministrijas publiskotās informācijas
***
VIEDOKĻI
Andris SILIŅŠ, Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs:
– Mēs izlemsim ārkārtas valdes sēdē. Lai gan sabiedrībā izskan, ka krīze ir beigusies un valsts budžets ir labā situācijā, mums skaidri valdība mēģina pateikt, operējot ar skaitļiem, ka budžetam nav iespēju risināt šo jautājumu. Ja tiks indeksētas pensijas, nauda tiks atņemta bērniem, skolotājiem un citiem. Izskatās, ka valdības vadītājam ir pilnīgi cita informācija nekā Finanšu ministrijai, jo viņu ieskatā mēs esam gandrīz bēdu ieleja...
Avots: nra.lv / Inga Paparde
