Latvijas iedzīvotāji ir visai pesimistiski noskaņoti, un liela daļa netic ne pensiju sistēmai, ne tam, ka nodzīvos līdz pensijai.
Vairāk nekā puse aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka pensija ir pārāk tāla nākotne, liecina SEB bankas un TNS veiktais pētījums. Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji daudz vairāk uzticas pensiju sistēmai nekā Latvijā, un tā būtu viela pārdomām ne tikai bankām, kuras apsaimnieko pensiju otrā līmeņa līdzekļus, bet arī valsts atbildīgajām iestādēm, kuru rokās ir pensiju politikas jautājumi.
Pētījums apliecina, ka cilvēki pensijā vēlētos saņemt vismaz 70% no saviem pašreizējiem ienākumiem (līdzīgi domā arī Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji), taču cerības uz to, kādu pensiju salīdzinājumā ar algu šodien viņi sagaidīs no valsts, ir daudz mazākas – pensija varētu būt vien 44% no algas. Astoņi procenti aptaujāto Latvijā gribētu strādāt arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, lai saglabātu esošo ienākumu līmeni.
«Pētījums apliecina, ka cilvēki pensiju sistēmu neattiecina uz sevi un uz savu maciņu,» saka SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna. «Kamēr iedzīvotāji neredzēs skaitļus, kas raksturo viņu nākotnes pensiju, uzkrājumus gan vienā, gan otrā pensiju līmenī, tikmēr nesapratīs, ka pensija nav mistika. Cilvēkiem diemžēl ir tendence gaidīt, ka viss notiks pats no sevis.» D. Brencēna aptaujas datos redz arī paradoksu – Latvijā vismaz piektā daļa aptaujāto domā, ka cilvēki nenodzīvos līdz pensijai, taču reāli cilvēku mūža ilgums palielinās. Desmitā daļa aptaujāto arī nezina, kas pārvalda viņu pensiju kapitālu, un tikai 17 procenti ir interesējušies par savu pensijas kapitālu (pašlaik Latvijā par pirmā līmeņa pensiju var uzzināt portālā elatvija.lv).
Cilvēki krāt pensijai nevēlas – tikai 14% veido uzkrājumu, vidēji mēnesī atliekot 15 latus, 10–15 gadus pirms pensionēšanās vecuma, bet 60 procenti apgalvo, ka nevar veidot uzkrājumus naudas trūkuma dēļ. Taču tajā pašā laikā cilvēki teikuši: ja arī viņu ienākumi dubultotos, pensijai tāpat nekrātu. Pirmkārt, cilvēki nomaksā iekavētos maksājumus, tad veido rezerves nebaltām dienām, uzkrājumu bērniem vai lielākiem pirkumiem, un tikai piektajā vietā esot pensijas. Bankas veiktie aprēķini vedina domāt – jo ātrāk cilvēks sāk uzkrāt, jo lielāku pensijas uzkrājumu viņš var nopelnīt, turklāt mēnesī maksājot mazāku procentu no algas.
D. Brencēna norāda, ka ir vairāki faktori, kas nākotnē tiešā veidā samazinās pensiju pirmā līmeņa pensiju apmēru – neparedzamā ēnu ekonomikas ietekme uz vidējo algu valstī, no kuras tiek maksāti nodokļi, plānotais cilvēku dzīves ilguma pieaugums (pēc Eiropas Komisijas prognozēm, līdz 2060. gadam Latvijā vidējais mūža ilgums būs palielinājies gandrīz par desmit gadiem). «Pensiju apmēru pirmajā līmenī nosaka un nākotnē noteiks pensionāru skaits uz vienu nodokļu maksātāju, bezdarbs un citi faktori,» skaidro D. Brencēna.
Pašreizējiem pensionāriem pensijas galvenokārt nodrošina tikai pirmais jeb solidaritātes līmenis – pašreiz pensija pret algu ir 50% apmērā, taču nākotnē, pēc ekspertu aplēsēm, lielāko daļu pensijas apmēra jau nodrošinās otrais pensiju līmenis. «Situāciju būtiski ietekmēs valdības lēmumi par to, cik liela daļa no sociālajām iemaksām tiks novirzīta otrajam līmenim,» uzsvēra bankas pārstāve. Pašlaik tikai divi procenti no sociālām iemaksām tiek novirzīti otrajam pensiju līmenim. Viens no ierosinājumiem, par ko banku sektors vēlas diskutēt, ir virzība uz sākotnēji plānotajiem 10 procentiem, jo šos centienus pārtrauca krīze, atsviežot fondēto pensiju sistēmu vairākus gadus atpakaļ. Ar valdības lēmumu tika samazinātas iemaksas otrajā līmenī, uzskatot, ka pirmajam līmenim trūkst naudas.
«Varu jums uzreiz skaidri pateikt, ka desmit procentu nebūs,» saka Maija Poršņova, atsaucoties uz valdībā izskatīto ziņojumu. «Mūsu priekšlikums ir nākamgad otrajam pensiju līmenim novirzīt četrus procentus, 2014. gadā – piecus, bet 2015. gadā – sešus.» Par diskutējamu M. Poršņova atzīst ierosmi paredzēt pensiju otrā līmeņa uzkrājuma mantošanas tiesības.
***
Kāpēc neinteresē pensiju jautājumi (%)?
Igaunija
Pārāk tāla nākotne 57
Neuzticas pensiju sistēmai 15
Netic, ka nodzīvos līdz pensijai 12
Nepaļaujas uz pensiju, jo tā būs maza 11
Latvija
Pārāk tāla nākotne 51
Neuzticas pensiju sistēmai 28
Netic, ka nodzīvos līdz pensijai 20
Nepaļaujas uz pensiju, jo tā būs maza 8
Lietuva
Pārāk tāla nākotne 57
Neuzticas pensiju sistēmai 15
Netic, ka nodzīvos līdz pensijai 16
Nepaļaujas uz pensiju, jo tā būs maza 21
Vai cilvēkus Latvijā interesē pensiju jautājumi?
Vairāk nekā 50% aptaujāto atzīst, ka nav pietiekami informēti par pensiju jautājumiem un risinājumiem
Tikai 17% nodarbināto iedzīvotāju Latvijā, 18% Lietuvā un 11% Igaunijā ir interesējušies par savu pensijas kapitālu un prognozēto pensiju apjomu
Avots: SEB bankas pētījums
***
Viedoklis
Maija Poršņova, labklājības ministres padomniece: «Cilvēki vēlas pensijā saņemt vismaz 70% no pašreizējiem ienākumiem, taču dati rāda, ka 33% veic sociālās iemaksas no minimālās algas. Visticamāk, cilvēki domā visus savus ienākumus, arī saņemtos aploksnē, taču no tiem viņu pensijai neaiziet nekas.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
