Ik gadu Latvijā tiek slēgtas vairākas skolas. Arī šogad sešu mācību iestāžu liktenis jau ir izlemts – tās tiks slēgtas. Viena no tām ir Sātiņu pamatskola Saldus novadā. «Esam skola bez nākotnes,» dienu pirms skolas izlaiduma skumji rezumēja skolas direktore Vija Saulīte, uzsverot, ka optimizācija ir saprotama no naudas, bet ne no cilvēcības viedokļa.
Sātiņu skola, kas skolojusi apkārtnes bērnus jau 128 gadus, ir četrus kilometrus no Saldus – Pampāļu virzienā. Par Saldus novada domes lēmumu slēgt to un telpās atstāt tikai pirmās četras klases un pirmsskolas grupas kā Saldus vidusskolas filiāli pedagogi un darbinieki uzzināja šā gada 29. februārī. «Tas nāca kā šoks, jo pirms tam nekas tāds netika pat pieminēts,» teic V. Saulīte.
Viņa gan atzīst, ka likvidācijas nazis jau skāris dažas, tolaik vēl Saldus rajona skolas, bet 2009. gadā, kad izveidojās novads, sarunas par mācību iestāžu optimizācijas turpinājumu atsākušās ar jaunu sparu. It īpaši uzsvars likts uz tām, kas atrodas tuvāk pilsētai, kur skolās arī arvien vairāk jūtams skolēnu skaita kritums. Pēc domes pasūtījuma 2009. gadā SIA AC Konsultācijas pat veikusi pētījumu par piepilsētas skolām. Tajā apšaubīts tādu skolu kā Sātiņu, Kurzemītes Zirņu pagastā un Striķu skolas pastāvēšanas lietderīgums. Šogad Dāmokla zobens pavērsās pret Sātiņiem un Kurzemīti, kas joprojām izmisīgi pretojas un, iespējams, vismaz šogad no likvidēšanas izvairīsies.
Svaigi akreditēta un izremontēta
«Par Sātiņiem verdikts bija šāds: neizdevīga mācību iestāde, jo bērnu ir maz, bet ēku daudz un teritorija liela,» pētījumā teikto citē skolas direktore. Taču, par spīti nelabvēlīgajām prognozēm, Sātiņu skolas pedagogi un skolēni negaidīja, ka pēdējais zvans – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē – te noskanēs jau šogad. Pirmkārt, tāpēc, ka Sātiņi skolēnu skaita ziņā novadā nebija tie mazākie – šogad te zinības apguva 120 bērnu. Otrkārt, mācību iestāde tikko saņēmusi akreditāciju uz nākamajiem sešiem gadiem. Treškārt, trīs ēkas, kurās izvietota skola, ir izremontētas – pēdējos gados nomainīti jumti, logi, ievilkta centrālā apkure, ir sava katlumāja, tāpat savestas kārtībā klases, iekārtots moderns ģeogrāfijas kabinets, blakus skolai izveidots kārtīgs sporta laukums. V. Saulīte, kura šajā vietā ir nostrādājusi 33 gadus, no tiem pēdējos piecus gadus kā direktore, visu laiku domājusi, kā skolu attīstīt, kā padarīt to konkurētspējīgu – tāpēc paralēli vispārizglītojošajai programmai bērniem ar mācīšanās grūtībām piedāvāta arī speciāla integrētā programma. Skolotāji (arī pati direktore), lai to varētu mācīt, ieguvuši arī speciālā pedagoga izglītību, skolā darbojies logopēds, psihologs.
Bērni un pedagogi apmulsuši
Šogad speciālo programmu apguvuši 20 audzēkņi. Viņu vidū arī 6. klases skolnieks Nauris, kurš tagad jūtas mazliet apmulsis – laikam jau turpināšot mācības Cieceres internātskolā Saldū. Ierasto vidi un draugus neesot viegli mainīt, biedējot, ka tur klasē būs vairāk bērnu – diez vai tikpat labi varēšot iedzīvoties. Arī viņa klases biedrene Ingija ir ceļa jūtīs – visticamāk, tāpat kā vairākums no 14 klases biedriem, dosies uz vienu no Saldus vidusskolām. Viņa par notikušo teic īsi: «Man ir žēl pamest šo skolu.» Matīss, kurš šogad beidz Sātiņu pamatskolu, ir priecīgs, ka vēstures un arī pārējie eksāmeni ir nokārtoti. Viņš te mācījies visus deviņus gadus – grūti iedomāties, kā būtu citā vietā.
Arī skolotāji ir apmulsuši. Zināms, ka no 20 pedagogiem pusei te darba nebūs. Vēstures skolotāja Laila Sproģe teic, ka vismaz nepaliekot pavisam bez darba – viņa pasniedz šo priekšmetu arī citā novada skolā. Logopēde Inga Meire šeit strādā jau kopš deviņdesmito gadu beigām – pa šo laiku palīdzējusi daudziem apkārtnes bērniem. Turklāt skolā piestrādājusi ne tikai pie runas pareizības, bet stājas korekcijas. Iegādāta pat speciāla stājas noviržu noteikšanas iekārta. Gribējusi ieviest skolā arī Montesori mācīšanas metodes, jau ar direktori runājušas, kā to izdarīt. Nu nekā!
Kā otrās mājas
Direktore atzīst, ka, ņemot vērā skolas specifiku, mācību rezultāti nebija tie spožākie, taču skolēniem bija iespējas izpausties radoši un praktiski. Te piedāvāta plaša interešu programma: deju kolektīvs Ciecerīte, koris, ansamblis, mazpulki, dažādi pulciņi. Bet galvenais esot – skola daudziem bija kā otrās mājas. «Tā kā apkārtnē ir daudz trūcīgu ģimeņu, mēs bērniem, kā vien varējām, palīdzējām – ja vajadzēja, sagādājām apģērbu, sekojām līdzi, lai viņi ir paēduši. Vienmēr pārbaudījām, vai un kāpēc nav skolā, jo daudzus ved no attālākām vietām – gan uz vienu, gan otru pusi vairāk nekā desmit kilometru. Vai lielā skolā viņiem kāds tā sekos līdzi, darīs visu, lai bērns skolā tiešām ietu?» skumji jautā V. Saulīte. Viņai lēmuma pieņēmējiem – novada deputātiem – esot tikai viens jautājums: cik skola izmaksāja un cik tagad ietaupīs?
***
SLĒGS SEŠAS
Šogad darbu beigs sešas izglītības iestādes
• Bārbeles pamatskola Vecumnieku novadā
• Rīgas 62. vidusskola
• Rīgas Šampētera vidusskola
• Rīgas 63. pirmsskolas izglītības iestāde
• Ozolkalna pamatskola Gulbenes novadā
• Sātiņu pamatskola Saldus novadā
Avots: nra.lv /Aisma rupa
