Pēc pusotra mēneša visām 119 Latvijas pašvaldībām obligāti būs jāsāk pildīt prasība par domes sēžu ierakstīšanu audio formātā, pēcāk to publicējot mājas lapā.
Lēmums par likumā noteikto punktu saistībā ar sēžu ierakstīšanu sākotnēji bija paredzēts jau pirms gada, tomēr pašvaldības šo noteikumu absolūti ignorēja, aizbildinoties ar nepieciešamo līdzekļu trūkumu aparātu iegādei un bažām par personu datu aizsardzību, kā rezultātā ar rīkojuma izpildīšanu pašvaldības nesteidzas.
Vienīgie, kuri lēmumu par ierakstīšanu pilda bez atrunām ir Ķekavas dome, kas 4 gadu laikā ir atraduši līdzekļus un tehnikas iegādei ieguldījuši 13 tūkstošus eiro. Pēc Ķekavas mēra Valta Varika teikā, videoierakstu ieviešana devusi pozitīvus rezultātus un lielu iedzīvotāju atsaucību. Tad kādēļ gan nepildīt rīkojumu arī citur?
Pašlaik pašvaldībās tiek ierakstītas tikai atsevišķas domes sēdes, visatbildīgāk prasības par noteikto kārtību pilda Rīgā, translējot sēdes arī tiešsaistē. Lai gan tas neliedz deputātiem pārstāt savu nekaunīgo rīcību. Kā ,piemēram, galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs visnotaļ ignorē faktu, ka tiek filmēts un pat sēžu laikā čukstus norāda saviem kolēģiem par ko un kā balsot.
Audioierakstu un to publicēšanu mājas lapā nenoteica, lai spiegotu amatpersonu darbu, bet gan, lai vēlētājiem būtu iespēja atklāti ieskatīties pašvaldību lēmumu pieņemšanas kārtībā.
Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktors Gundars Jankovs, norāda, ka domes sēžu translēšana ir solis atklātības virzienā.
Arī sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka mudina pašvaldības uz rīkojuma pieņemšanu, sakot, ka cilvēkiem, kas vērsīsies domē, varēs uzrādīt ierakstu par konkrēto neskaidro jautājumu.
Pašlaik nav konkrētu ziņu no kādas pašvaldības par ieceri nepildīt prasību par domes sēžu ierakstīšanu audioformātā un publicēšanu mājas lapā.