Latvijas Pasta pastnieki, ikdienā piegādājot iedzīvotājiem sūtījumus un preses izdevumus, sastopas ar dažādiem ārējiem iemesliem, kas kavē korespondences un preses piegādi. Izplatītākie no tiem ir klaiņojoši vai nepieskatīti suņi, neatbilstošs pastkastīšu tehniskais stāvoklis un nesakārtota adrešu numerācija.
Jūlijā vien pastnieki ir informējuši Latvijas Pasta vadību par 166 adresātiem, kuriem ir apgrūtināta pasta piegāde nepieskatītu suņu dēļ.
Latvijas Pasts regulāri aicina iedzīvotājus, kā arī vēršas pie klientiem individuāli ar lūgumu risināt nepieskatīto suņu problēmu, tomēr pastnieku darbu joprojām apgrūtina neapzinīgi suņu saimnieki. Jūlija mēnesī pastnieki ir informējuši par 166 adresēm, kurās ir grūti piegādāt sūtījumus, jo suns nav piesiets, var pārlēkt pāri sētai vai tikt cauri spraugām sētas apakšā, tādējādi pastāv risks, ka pastnieks varētu tikt traumēts. Pastniekam nav jāriskē ar savu veselību vai dzīvību darba pienākumu veikšanas laikā suņu saimnieku vieglprātīgās attieksmes dēļ.
Klienti nereti uzskata, ka viņa suns ir draudzīgs, un darbinieku aicinājumam piesiet mājas sargu atbild, ka četrkājainais draugs līdz šim nevienu nav sakodis, tādēļ nav pamata domāt, ka tas ir agresīvs. Tomēr šāds uzskats, kā liecina Latvijas Pasta pieredze, var būt maldīgs un ar smagām sekām - piemēram, jūlijā četros gadījumos pastniekiem pēc suņu uzbrukuma bija nepieciešama ilgstoša ārstēšanās.
Saskaņā ar Pasta likumu, kas balstīts Pasaules Pasta konvencijas nosacījumos, pastnieka pienākums ir nogādāt sūtījumu līdz pastkastītei, bet ierakstītus sūtījumus - saņēmējam tieši rokās. Šī iemesla dēļ pastniekam ir jādodas īpašuma teritorijā, iepriekš novērtējot, vai viņš netiek apdraudēts. Ir bijuši gadījumi, ka pastnieks, redzēdams, ka suns ir pieķēdēts, devies līdz adresātu durvīm, tomēr suns, pamanīdams pastnieku, ir ticis pāri barjerām un uzbrucis. Tāpat ir bijuši gadījumi, ka suņi izskrien no mājas brīdī, kad saimnieks ver vaļā durvis.
Latvijas Pasts neapzinīgos suņu saimniekus aicina savus mājdzīvniekus pieskatīt rūpīgāk, jo suņa uzbrukums ne tikai apdraud pastnieka veselību un dzīvību un kavē korespondences piegādi, bet saimnieks var tikt arī sodīts. Par uzbrukumiem tiek informēta pašvaldības policija un Pārtikas un veterinārais dienests, kuru darbinieki sastāda administratīvo protokolu un piemēro sodu. Dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumu gadījumā fiziskai personai draud sods no 5 līdz 250 Ls, savukārt juridiskai - no 10 līdz 5000 Ls.
Būtisks iemesls, kas kavē korespondences un preses piegādi, ir nesakārtota adrešu numerācija, kas nereti sastopama teritorijās ar jaunu ielu veidošanu paralēli spēkā esošajiem māju nosaukumiem vai vairāku ielu apvienošanu vienā un attiecīgi - jaunas numerācijas piešķiršanu tajā esošajiem namiem. Nereti veidojas situācija, kad par jauno kārtību netiek informēts ne Latvijas Pasts, ne korespondences izsūtītāji, tajā skaitā bankas, telekomunikāciju un komunālo pakalpojumu sniedzēji, un Latvijas Pasta darbiniekiem nav iespēju piegādāt pasta sūtījumus atbilstoši norādītajām adresēm.
Ne mazāk būtisks iemesls, kādēļ var kavēties korespondences vai preses piegāde, ir bojātas pastkastītes vai to neatbilstošs izvietojums un izmērs. Biežāk sastopamās problēmas ir pastkastīšu neesamība, neidentificējamas, bojātas un neaizslēgta pastkastītes, pārāk maza izmēra pastkastītes vai to izvietojums nepiemērotā un grūti pieejamā vietā.
Latvijas Pasts atgādina, ka adresātiem, kuri savas pastkastītes nav novietojuši saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un kuru pastkastītes ir bojātas, pasta pakalpojumu sniedzējam ir tiesības sūtījumus nepiegādāt, bet izsniegt pēc pieprasījuma vai ievietot tos abonenta kastītē pasta nodaļā, ja adresātam tāda ir.
Latvijas Pasts aicina ikvienu klientu būt atbildīgam un parūpēties par savu sūtījumu drošu, ātru un ērtu saņemšanu, nodrošinot pastniekam iespēju kvalitatīvi veikt korespondences un preses piegādi. Latvijas Pasts pateicas visiem, kuri šādu iespēju nodrošina jau tagad.
Avots: nra.lv
