Ziema, kas šogad tā pa īstam nav atnākusi, jau taisās uz promiešanu, taču sinoptiķi kavējas prognozēt, cik stipri būs šā pavasara pali.
Pērnā gada plūdos daudzviet sagrautie vai pārlieku zemie dambji, kas nespēja nosargāt apdzīvotas vietas, vēl ir būvdarbu stadijā. Tāpēc jācer, ka šogad plūdi ies secen.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs vēsta, ka, salīdzinot ar 2013. gada pavasari, sniega krājumi šogad ievērojami mazāki, bet ledus ir biezs, daudzviet biezāks nekā pagājušajā gadā šajā laikā. Ja pavasara process nebūs pakāpenisks, ir iespējami ledus sastrēgumi, skaidro sinoptiķe Līga Klints: «Palu raksturu ietekmē hidrometeoroloģiskie apstākļi upes baseinā rudens – ziemas periodā, bet ļoti svarīgs ir arī pavasara palu periods – nokrišņu daudzums, kas izkrīt, formējoties palu notecei, un gaisa temperatūra – cik strauji iestājas siltums.»
Pašlaik, gaisa temperatūrai pieturoties virs nulles, turpinās pakāpenisks ledus segas sairšanas process. Straujākajos upju posmos ledus segā veidosies izskalojumi, caurkusumi, piekrastes vaļumjoslas. Gandrīz visās upēs uz ledus ir ūdens. Pēdējo reizi ledus biezums mērīts
10. janvārī, un tobrīd situācija bija šāda: Daugavā no Veļižas līdz Vaikuļāniem 19–39 cm, bet Daugavā no Jersikas līdz Pļaviņu ūdenskrātuvei pie Pļaviņām 40–56 cm. Rīgā pie Sarkanā kvadrāta 32 cm. Aiviekstē pie Aiviekstes HES 28 cm, Ogrē pie Lielpečiem 42 cm, Dubnā pie Sīļiem 31 cm. Gaujā pie Valmieras un Carnikavas attiecīgi 31 un 42 cm. Lielupē pie Staļģenes 30 cm un pie Kalnciema 35 cm, bet Ventā pie Kuldīgas 35 cm.
Ledus ir biezs, toties sniega sega upju baseinos tikpat kā nokususi un papildu ūdens pienesumu neradīs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vēsta, ka pašlaik aizsargdambju būvdarbi turpinās Carnikavas un Ādažu novados, Lubāna ezera piegulošajās teritorijās, kā arī Ogres pilsētā. Kopējā atvēlētā summa šo būvju aizsargspēju palielināšanai ir pieci ar pusi miljoni eiro.
Vienlaikus Aizsardzības ministrija turpina aerolāzerskenēšanu Daugavas upju baseinā un iegūto datu apstrādi. Līdz marta beigām informācija par 5364 kvadrātmetru lielo teritoriju tiks nodota meteorologu rīcībā un turpmāk ļaus labāk prognozēt plūdu draudus Ogres, Jēkabpils un Daugavpils rajonos.
Eiropas Savienības jaunajā budžeta periodā nauda plūdu apkarošanai būs vēl. Hidrotehnisko būvju rekonstrukcija un jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība turpināsies sešās Latvijas pilsētās: Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Ogrē un Jelgavā. Līdzekļi tiks atvēlēti arī pilsētu lietus kanalizācijas sistēmu pasargāšanai no jūras uzplūdiem, upju gultnes piesērējuma, kā arī virszemes noteces ietekmes.
No pērnā gada plūdiem dramatiskākās bildes tapa Ogrē pie Norupītes, kur dambī tika izrauts pamatīgs robs un tuvējās mājas applūda līdz pat jumtiem. Ogrēniete Velga Rituma Neatkarīgajai stāsta, ka tagad caurums dambī ir aizlāpīts, bet darbi uz dambja vēl turpinās. Iespējams, tie veiktos vēl raitāk, ja būvnieki netiktu apzagti. Garnadži paņēmuši gan ģeneratoru, gan prožektorus.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Saistītie raksti
