Valdība beidzot apstiprinājusi Veselības ministrijas koncepciju, kas paredz turpmāk veselības aprūpes pakalpojumus nodrošināt sasaistē ar personas veikto iedzīvotāja ienākuma nodokli.
Diskusijās netika panākta vienošanās sasaistīt veselības aprūpi ar sociālajām iemaksām, kā to rosināja Finanšu ministrija, taču pašlaik vēl nav skaidrs arī tas, kādu daļu no pašreizējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa veselībai novirzīs, jo koncepcijā paredzētie nepilni četri procenti esot pārāk lieli. Veselības ministrijā Neatkarīgajai skaidro, ka pašreiz pateikt konkrētu skaitli nevar, jo tas tiks izlemts likumprojekta rakstīšanas gaitā un galu galā lēmumu nāksies pieņemt valdībai.
Veselības ministrija (VM) arī uzsver, ka neatkarīgi no nodokļa maksāšanas fakta visiem iedzīvotājiem tiks nodrošināts Satversmē paredzētais medicīniskās palīdzības minimums – neatliekamā medicīniskā palīdzība, konkrētu diagnožu ārstēšana un kompensējamie medikamenti ar 100 procentu kompensāciju.
Sociālās iemaksas atmet
Par šo koncepciju valdība lēmusi vairākkārt, un vienmēr atrastas kādas iebildes, kuras jāsaskaņo ar citām ministrijām. Tā pirms divām nedēļām no Finanšu ministrijas (FM) puses nāca priekšlikums kārtīgāk izvērtēt, vai iespējams sasaistīt veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem pēc viņu veiktajām sociālajām iemaksām. Koncepcijā arī šis variants ir ierakstīts, taču, tā kā veselības politikas veidotāji arvien sliekušies par labu iedzīvotāju ienākuma nodoklim, tad sīkāk tas līdz šim netika vētīts.
VM, izvērtējot veselības aprūpes sasaisti ar sociālajām iemaksām, secinājusi, ka tas nes sev līdzi vairākus riskus: rastos lielāks to personu loks, kuras nesaņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, autoratlīdzības saņēmēji un pašnodarbinātas personas, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz 200 latu. Otrkārt, ierobežojums, ka veselības aprūpes pilnais grozs pienākas tikai sociālo iemaksu maksātājiem, būtu apstrīdams, jo iedzīvotāji maksā arī citus nodokļus, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli, no kuru ieņēmumiem arī tiek dotēta veselības aprūpe. Turklāt sociālais budžets ir nodalīts no vispārējā budžeta un ieņēmumi netiek novirzīti veselības aprūpei.
Veselības apdrošināšana
Lai arī ministrijām, kā arī virknei organizāciju (ģimenes ārstu asociācijām un citām) joprojām ir iebildumi, koncepciju vakardienas valdības sēdē tomēr atbalstīja, tā dodot zaļo gaismu likumprojekta izstrādei, kas jau pavisam konkrēti noteiks, kā šī ministres Ingrīdas Circenes izlolotā ideja realizēsies dzīvē. Koncepcijai ir arī virkne atbalstītāju, piemēram, Pensionāru federācija, kuru VM pilnībā pārliecinājusi par šādas reformas nepieciešamību, tāpat Ārstu biedrība.
Valdība, lemjot par koncepciju, palikusi pie varianta par veselības aprūpes pakalpojumu sasaisti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, principā tas paredz izveidot jaunu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, ieviešot valsts veselības obligāto apdrošināšanu. Iemaksas tiks nodalītas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. VM uzsver, ka iedzīvotājiem nodokļu slogs nepalielināsies, taču pagaidām arī nav skaidrs, cik liels būs šis nodoklis. Likmes apmērs tiks precizēts likuma izstrādes laikā. Valdība lēma, ka tam jābūt mazākam nekā 3,65 procentiem, ko koncepcijā ierakstījusi VM. Uzdevums noteikt veselības iemaksu likmi dots FM, lai gan tieši šī ministrija joprojām uztur iebildes pret koncepciju, neredzot skaidru pamatojumu, kā ar nodokļu maksāšanas faktu un veselības pakalpojumu saņemšanas sasaisti var panākt pieaugumu veselības budžetā.
No nākamā gada – pilotprojekts
Saskaņā ar VM plāniem tā saukto veselības nodokli novirzīs tieši veselības aprūpes budžetā trīs veidos – iemaksu maksās darbinieks un darba devējs (strādājošie nodokļu maksātāji), valsts pati veiks iemaksas par noteiktām personu grupām vai arī nodokļu nemaksātājs pats veiks iemaksas 240 latu gadā. Šādi, piemēram, varēs rīkoties tie Latvijas cilvēki, kuri strādā ārzemēs, bet gribēs saņemt veselības aprūpi Latvijā.
Jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli paredzēts ieviest no nākamā gada otrā pusgada, taču kā pilotprojektu. Tas nozīmē sistēmas testēšanu virtuālā vidē, lai savlaikus tiktu novērstas iespējamās problēmas.
VM sola, ka pati valsts apdrošinās kopumā 20 iedzīvotāju grupas – bērnus vecumā līdz 18 gadiem, pensionārus, cilvēkus ar invaliditāti, bezdarbniekus, pilna laika studentus, politiski represētos, kā arī personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, un vēl daudzus citus. Neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks nodrošināta visiem iedzīvotājiem.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
