Pēdējais dzīvnieku saslimšanas gadījums ar Sibīrijas mēri jeb liesas sērgu Latvijā reģistrēts 1989.gadā.
Kā norāda ZM, Latvijā ir reģistrētas desmit vecas Sibīrijas mēra kapsētas, kas atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā.
Taču šo kapsētu, kurā ir aprakti ar mēri nobeigušies dzīvnieki, darbība ir izbeigta, tajās vairs nedrīkst aprakt nobeigušos dzīvniekus.
Sibīrijas mēra kapsētu teritorijā un to aizsargjoslā ir aizliegta saimnieciskā darbība, kā arī aizliegts izmantot augsni vai grunti no šādām dzīvnieku kapsētām. Šīs kapsētas tehniskā kārtībā uztur attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, nodrošinot teritorijas nožogojumu.
Tāpat ZM norāda, ka arī Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija mājaslapā publicējusi informāciju par pēdējā laikā Zviedrijā un Krievijā konstatētajiem saslimšanas gadījumiem ar Sibīrijas mēri.
Kā norāda ZM eksperti, Sibīrijas mēris ir sevišķi bīstama siltasiņu dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina sporas veidojošā baktērija ''Bacillus anthracis''. Sibīrijas mēra ierosinātāju sporas dabā var saglabāt dzīvotspēju un inficēšanas risku vairākus desmitus gadus.
Dzīvniekiem pret Sibīrijas mēri ir izstrādāta vakcīna, kā arī dzīvniekus var ārstēt ar antimikrobiālajiem līdzekļiem.
Dzīvniekam, kurš saslimis ar Sibīrijas mēri, novēro paaugstinātu temperatūru, elpošanas un gremošanas traucējumus, piepampušas ķermeņa daļas, ka arī āda un gļotāda ir zilgani sārta. Tāpat varbūt asiņaini izdalījumi no dabīgajām atverēm neilgi pirms nāves, un visbiežāk dzīvnieks nobeidzas divu vai trīs dienu laikā.
Cilvēkam pastāv risks inficēties ar Sibīrijas mēri, ja viņš nonāk ciešā saskarsmē ar slimo dzīvnieku vai dzīvnieku, kas nobeidzies no mēra.
Kā akcentē ZM, patlaban nav nekādu pazīmju, ka sērga varētu parādīties Latvijā.
Kā ziņots, Zviedrijā atsevišķās fermās Esterjētlandes reģionā no Sibīrijas mēra nobeigušies astoņi liellopi un zirgs, paziņojušas varasiestādes, norādot, ka visi gadījumi tiek izmeklēti. Infekcijas avots nav atrasts, bet kopš 20.gadsima šajā reģionā konstatēti vairāki inficēšanās gadījumi. Pēdējais inficēšanās gadījums cilvēku vidū bija 1965.gadā.
Savukārt Krievijā epidēmija izcēlusies augusta sākumā valsts ziemeļos Ņencu autonomajā apvidū, kur tā apstiprināta 20 briežkopju ģimenēs, bet no mēra mirušo ziemeļbriežu skaits pārsniedzis 2300. Varasiestādes sākušas cilvēku un ziemeļbriežu vakcināciju.
