Latvāņu audzes Latvijā aizvien iet plašumā, un zemnieki un pašvaldības ar šo sērgu cīnās, kā māk, taču ar maziem panākumiem. Iemesls: šā auga iznīcināšana notiek pārāk fragmentāri, jo trūkst finansējuma un valsts atbalsta.
Zemnieku saimniecības Ievas īpašniekam Aināram Bajinskim pieder 50 hektāru zemes Neretas pusē, kur viņam ir bišu dravas. Nu jau gadiem viņam raizes sagādā latvāņu invāzija. «To apkarošanai jēga ir tikai tad, ja visi apkārtējie tos metodiski un nepārtraukti nīdē. Ko līdz tas, ka es uz savas zemes tos izpļauju, ja no blakus meža, kur to ir vesela birzs, atpūš sēklas, kas viens un divi sasējas manās pļavās,» uzsver A. Bajinskis, piebilstot, ka cīņa ar šo augu esot ne tikai darbietilpīgs, bet arī dārgs prieks. Tā kā latvanizēto teritoriju dēļ viņš trešo gadu vairs nesaņem valsts atbalsta maksājumus, tad šo augu iznīdēšana sitot vēl vairāk pa maku.
Arī Siguldas novada lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone atzīst: latvāņu iznīcināšanai daudziem nepietiekot ne spēka, ne naudas. Apstrādātajās lauksaimniecības teritorijās tos vēl kaut kā varot ierobežot, taču mežos, pie ceļiem un ūdenstilpēm – tas esot sarežģīti, jo atšķirībā no tīrumiem nedrīkst izmantot ķimikālijas. «Tad nu atliek vien pļaušana un sakņu izduršana. Galvenais – nepieļaut, lai šis augs uzzied,» skaidro E. Eriksone. Lai gan novads dodot šo zemju īpašniekiem zemes nodokļa atlaides 90% apmērā, tas izrādās par maz, lai efektīvi cīnītos pret šo augu. Ne brīdinājumi, ne sodi, ne kontrole lielus rezultātus nav devuši. Diemžēl nav arī atbalsta instrumentu – ne valsts, ne Eiropas Savienības fondu, kas palīdzētu šajā cīņā tīri finansiāli. Viens no ES fondiem gan paredzot šādu iespēju, taču attiecas uz ļoti lielām platībām, līdz ar to mūsu zemniekiem nav pieejams.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gan ir apņēmības pilna nākamgad nopietni ķerties pie latvāņu apkarošanas. Šogad tikšot apzinātas augu skartās teritorijas, jo dati par to izplatību ir novecojuši, informē VARAM pārstāve Kristīne Barševska. Pēc tam tikšot lemts par konkrētiem pasākumiem nepieciešamo finansējumu. Iespējams, tas tiks prasīts no valsts budžeta. Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa gan ir mazliet nesaprašanā par VARAM nodomu apzināt šo augu aizņemtās teritorijas – pēdējie dati esot apkopoti vien 2010. gadā, un tos vajadzētu atjaunot ne agrāk kā pēc pieciem gadiem. Viss jau esot skaidrs, kas būtu jādara, taču lielākā aizķeršanās esot finansējums. Piemēram, 2006. gadā no lauksaimniecībai paredzētajām subsīdijām 100 000 latu tika piešķirti zemniekiem latvāņu apkarošanai. Tomēr lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas pacēlušas balsis pret šādu naudas izlietojumu, un 2007. gadā viss pasākums apturēts. Līdz ar to nav bijis finansējuma ne zemniekiem, ne arī pašvaldībām, kam vajadzēja uzraudzīt latvāņu iznīcināšanas procesu.
***
LATVĀŅU POSTS
Sosnovska latvānis
• Aizņem 10 000 ha – 0,5% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes
• Visvairāk Madonas, Cēsu, Dagdas, Siguldas, Neretas un Viļānu novadā
• 2006. gadā to apkarošanai tika piešķirti 100 000 latu
Avots: ZM
Valsts apdegumu centrā
• šogad nav bijuši pacienti ar latvāņu radītiem apdegumiem
• 2011. gadā – 4
• 2010. gadā – 4
Avots: Valsts apdegumu centrs
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
