Lai uz Latvijas ceļiem parādītos vismaz daži desmiti ekskluzīvi dārgu ārzemēs ražotu automobiļu, kas pie labvēlīgiem laika apstākļiem un sirsnīgām lūgšanām lēnā garā nobrauks mazu ceļa gabaliņu, valdība nolēmusi iztērēt milzīgu naudu.
Divos gados pieci miljoni par elektriskajām mašīnām un to uzlādes punktiem. Turklāt šis ir tikai pilotprojekts. Elektromobilitātes veicināšanas valsts programmā nolemts ieguldīt vēl gandrīz 30 miljonus eiro.
Te jāatgādina vairākas pamatpatiesības par modernajiem elektriskajiem auto – to uzlāde no parastas rozetes ilgst astoņas stundas, ar speciālas uzlādes iekārtas palīdzību – minūtes četrdesmit. Maksimālais nobraukums uz papīra ir 200 kilometru, taču dinamiska braukšana var samazināt šo attālumu uz pusi. Arī zema gaisa temperatūra, kas Latvijā nav nekas unikāls, paātrina akumulatoru izlādi. Visbeidzot, šādas mašīnas ar īpašām vajadzībām cena ir divas un trīs reizes augstāka par līdzvērtīgu auto ar iekšdedzes dzinēju. Tātad jābūt kādai īpašai motivācijai, lai iegādātos elektromobili, – filozofijai, liekai naudai, brīvam laikam. Valdība nolēmusi mākslīgi veicināt šādu lietotājam nedraudzīgu auto un tiem nepieciešamo uzlādes punktu noietu.
Tas rada bažas par zaļo shēmošanu, kad aiz cēliem vārdiem par pasaules klimata glābšanu tiek slēptas konkrētu ražotāju vai investoru intereses. Līdzīgi Vācijai savulaik izdevās caur Eiropas Komisiju izlobēt atbalstu bezgalīgajiem saules kolektoru laukiem, bet Latvijā tiek maksāts dubults iepirkuma tarifs vēja turbīnu īpašniekiem.
Valdība lieliski apzinās, ka grasās finansēt noietu sabiedrībai pēc būtības nevajadzīgam produktam. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss raidījumā Tavs auto nesen atzina, ka elektroauto tehnoloģijas nav pietiekami attīstītas un pēc tām trūkst pieprasījuma. Ministra teikto apstiprina arī CSDD dati: Latvijā pašlaik reģistrētas tikai 17 ar elektrību darbināmas elektromašīnas.
Pirmie pieci miljoni eiro Latvijas elektroautomobilizācijai tiks sadalīti caur tā dēvēto klimata pārmaiņu instrumentu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai transporta sektorā. Pagaidām pretendēt uz finansējumu līdz pat 80% apmērā no mašīnas cenas varēs valsts un pašvaldību iestādes, kā arī komersanti, taču ne privātpersonas.
Iespējams, daudz efektīvāk mazināt sabiedrības skepsi pret elektromobilizēšanās ieceri un padarīt to patiešām lietderīgu valdība varētu, atbalstot elektrovelosipēdu plašāku lietošanu. Par to ir pārliecināts velobraukšanas entuziasts un politiķis Viesturs Silenieks: «No parastas mašīnas pārsēžoties elektromobilī, tu, cilvēks, jūties vīlies. No parasta riteņa pārsēžoties uz elektrisko, mute smaida.» Plusu elektriskajam velosipēdam vairāk nekā mašīnai – sastrēgumus nerada, pārvietošanās pilsētā ātra un krietni tālāka, uzlāde vienkārša.
Par naudu, kas atvēlēta speciālajām auto uzlādes stacijām, varētu nopirkt ap 20 000 elektrovelosipēdu. Turklāt tie atšķirībā no mašīnām jau tiek veiksmīgi ražoti Latvijā.
Mazāk skeptisks attiecībā uz elektromobilizācijas programmu ir autoinženieris Andris Dambis, kurš ar paša radīto elektriskās piedziņas auto OSCar eO piedalījās slavenajā Parīzes–Dakaras rallijā, bet viņa eO PP01 jau otro gadu startēs kalnā braukšanas sacīkstēs Pikes Peak Amerikā.
Arī viņš pašreizējās elektrisko ielas mašīnu tehnoloģijas atzīst par vājām. Akumulatori ir smagi un dārgi. «Mēs šobrīd staigājam ar mobilo telefonu, kas ir kofera izmēros,» salīdzina inženieris. Cita lieta, ka Latvijai ir visas iespējas piedalīties šīs tehnoloģijas attīstīšanā un Elektromobilitātes attīstības plāns nākamajos gados patiešām sola naudu arī vietējo tehnoloģiju un ražojumu izstrādei.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Saistītie raksti
