Lai izlīdzinātu valdošās nesaskaņas starp autortiesību un blakustiesību īpašnieku intereses aizstāvošajām organizācijām, komersantiem un sabiedrību, Saeima ķērusies pie Autortiesību likuma grozījumiem, kā rezultātā taksometru vadītājiem varētu nebūt jāmaksā nodeva par radio klausīšanos.
Savukārt cīņa par to, kas īsti atzīstams par publisko izpildījumu un kam piemērojamas atlīdzības par tukšajiem datu nesējiem, solās būt gara un sīva.
Autoru biedrība AKKA/LAA skaidro, ka autortiesību likums neizšķir, vai ar autortiesībām aizsargātu darbu atskaņošanas avots ir sabiedrisks radio, komercradio, CD atskaņotājs vai kāda cita ierīce, nozīme ir tam, ka mūzika tiek izpildīta publiski. Turpretī ar autortiesībām nav aizsargāta medijos sniegtā informācija, ziņas, notikumi. Taču sabiedrībā valdīja uzskats, ka maksāt par sabiedriskā radio atskaņošanu, ja tam nav komerciāla rakstura, nav pamata.
Trešdien uz pirmo likuma grozījumu apspriešanai sasaukto sēdi pulcējās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kurai uzticēts sagatavot grozījumus Autortiesību likumā.
Sēdes sākumā Kultūras ministrijas pārstāvji apgalvoja, ka pie likuma grozījumiem strādājusī darba grupa, kurā darbojās gan autoru, gan komersantu pārstāvji, spējusi vienoties par kopīgām idejām likuma uzlabošanai. Tomēr tālākā diskusija liecināja, ka līdz vispārējai sapratnei būs jātērē vēl daudz laika.
AKKA/LAA un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības LaIPA pārstāvji, piemēram, joprojām uzskata, ka atlīdzība autoriem jāmaksā arī tad, ja radio darba telpās atskaņojošais uzņēmums no tā negūst komerciālu labumu. LaIPA esot gatava piekrist, ka atlīdzību nemaksā taksometru kompānijas – aptuveni 0,7 lati par automašīnu mēnesī, taču dažādiem birojiem un tirdzniecības vietām par mūzikas atskaņošanu būtu jāmaksā.
Tam iebilst Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis Normunds Bergs, un viņu viedokli aizstāv arī zvērināta advokāte Ineta Krodere Imša.
Tiesību speciāliste uzskata – nosakot, kam jāmaksā nodeva, vajadzētu ņemt vērā, vai komersants gūs tieši komerciālu labumu un vai komersanta darbība nenodara kaitējumu autortiesību īpašniekam.
Saskaņā ar viņas piedāvāto risinājumu nodeva nebūtu jāmaksā zobārstniecības uzņēmumam, kas radio atskaņo uzgaidāmajā telpā, bet tā būtu jāmaksā personai, kas nolēmusi likumīgi iegādātu kinofilmu bez maksas demonstrēt lielai auditorijai. «Šādā gadījumā cilvēki, kas šo filmu būs redzējuši, neies to skatīties par maksu uz kinoteātri, šādi nodarot kaitējumu autortiesību īpašniekam,» teica autortiesību speciāliste.
Cīniņš paredzams arī par nodevas piemērošanu datu nesējiem. Likums paredz, ka nodevu fiziskas personas maksā par tiesībām uz iegādātā datu nesēja pārrakstīt kādu ar autortiesībām aizsargātu darbu. Savukārt juridiskām personām šādu tiesību nav, tāpēc tās nodevu drīkst nemaksāt. LTRK uzskata, ka pašreizējais regulējums uzņēmējus tomēr piespiež maksāt šo nodevu, jo pretējā gadījumā komersantam būtu jāatskaitās par to, kas uz iegādātajiem datu nesējiem ir ierakstīts.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
