Procentuāli sirds asinsvadu slimības kā nāves cēlonis vienmēr būs pirmajā vietā Latvijā, jo neesam Āfrikas valsts, kur mirst no infekcijām, norāda Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis.
Cilvēki ilgāk dzīvo, un tas nozīmē, ka sirds asinsvadu slimības būs aktuālas arī turpmāk. Agrāk infarkts piemeklēja vidēji 45–50 gadu vecumā, bet tagad 60–70 gados. No kā cita cilvēkiem Latvijā vajadzētu mirt!? (Profesors pasmejas.) Tomēr, lai turpinātu mazināt kardiovaskulāru slimību skaitu un mirstību no sirds asinsvadu slimībām, ir svarīga vairāku nosacījumu kombinācija. Pirmkārt, prevencija un primārā profilakse – uzturs, kustības, atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem, asinsspiediena un holesterīna noteikšana un mazināšana, ārsta savlaicīga apmeklēšana, nepieciešamības gadījumā medikamentu lietošana. Valstiskā līmenī būtu svarīgi pievērsties insulta profilaksei, kas ir tieši saistīta ar sirds aritmiju un paaugstinātu asinsspiedienu gan vīriešiem, gan sievietēm jebkurā vecumā.
«Otrkārt, medicīnā ir jābūt pietiekami daudz finansējumam ārstēšanai un efektīviem, es uzsveru – efektīviem, kompensējamiem medikamentiem, samazinot pacientu līdzmaksājumu,» saka kardiologs. Treškārt, svarīga ir sekundārā profilakse. Pēc infarkta vai insulta atkal ir svarīgi apzinīgi lietot efektīvus medikamentus, kurus noteicis kardiologs, pašrocīgi nemainīt terapiju, toties mainīt dzīvesveidu. A. Ērglis izsakās skarbi, taču, viņaprāt, beidzot jārunā tieši – cilvēkiem jāsaprot, ka smēķēšana nodara būtisku kaitējumu un smēķēt – tas ir tāpat kā iet uz ielas ar nenoslaucītu dibenu.
«Šādi darbojoties un uzlabojot situāciju visos virzienos, mirstību samazināsim par 4000–5000 nākamajos septiņos gados,» prognozē kardiologs. Jāpanāk, lai kopējā mirstība būtu ap 22 000 gadā un dzimstība – ap 24 000 gadā. Pašlaik gadā mirst vairāk nekā 28 000 cilvēku, bet dzimst nepilni 19 000. «Valstiski vajadzētu saprast, ka tā ir investīcija valsts attīstībā, nevis tēriņš. Turklāt ir jāsakārto veselības apdrošināšanas sistēma, lai novērstu visu veidu šarlatānismu medicīnā,» uzsver A. Ērglis.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
