Saeimas pirms došanās atvaļinājumā pieņemtie grozījumi alkoholisko dzērienu aprites likumā izraisījuši pretestību Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) rindās. Tirgotāju pārstāvji uzskata, ka likumā iekļautās normas apdraudēs daudzus mazos komersantus, kuriem obligātā kārtā būs jāveic nepamatotas investīcijas.
Uzsverot, ka likums grozīts, lai samazinātu alkohola patēriņu nepilngadīgo personu lokā, lēmējvara alkoholisko dzērienu pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem uzlikusi par pienākumu bez pārdevēja uzaicinājuma uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Pieņemtais likums arī paredz, ka no nākamā gada alkoholiskie dzērieni, izņemot alu, kurā spirta daudzums nepārsniedz 5,8 tilpumprocentus, lielveikalos būs jātirgo atsevišķā nodaļā. Ārpus nodalītās pašapkalpošanās zonas lielveikalos būs aizliegts veikt arī alkoholisko dzērienu degustācijas.
Šie likuma grozījumi var sarežģīt tirgotāju dzīvi, it sevišķi mazo tirgotāju, kuriem savos veikaliņos būs grūtāk nodalīt atsevišķu vietu alkoholiskajiem dzērieniem, taču visnepatīkamākais jauninājums tirgotāju izpratnē ir prasība veikt nepārtrauktu videonovērošanu.
Likums paredz, ka tirdzniecības vietas ar videonovērošanas aparatūru jāaprīko līdz nākamā gada sākumam. LTA vadītājs Henriks Danusēvičs, norāda, ka videonovērošanas mērķis esot realizēt lielāku kontroli pār pārdevējiem, kas, iespējams, alkoholu pārdod klientiem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu. Taču neesot skaidrs, vai šāds pārkāpums ir pietiekami izplatīts, lai piespiestu komersantus investēt videoaparatūrā.
H. Danusēvičs informē, ka likumā noteiktie pārkārtojumi aptvers 4506 licencētas alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas un 188 alus mazumtirdzniecības vietas un katrai no tām minimālās izmaksas svārstīsies no 300 līdz 500 latiem. Jārēķinās arī ar cilvēkresursu patēriņu, jo jākārto dokumentācija, lai videonovērošanu kā fizisko personu datu apstrādi reģistrētu Datu valsts inspekcijā, kur jāmaksā valsts nodeva 20–40 latu apmērā, kā arī pastāvīgi jārūpējas par novērošanas ierīču uzturēšanu darba kārtībā. Arī tas prasa izmaksas.
Ņemot vērā šos argumentus, LTA vērsusies pie Valsts prezidenta ar lūgumu neizsludināt likuma grozījumus, jo komersantiem šogad jau tā draud krietnas izmaksas, lai pielāgotos eiro ieviešanai. H. Danusēvičs uzskata, ka vispareizāk būtu šos grozījumus ieviest no 2016. gada.
Izdzirdējuši par alkohola tirgotāju vēršanos pie Valsts prezidenta, klusi malā nestāv arī Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), kas uzskata, ka likums ir jāizsludina obligāti, neraugoties uz to, ka tajā esot pārāk daudz kompromisu par labu alkoholisko dzērienu tirgotājiem.
«Kopējais rezultāts ir nopietna virzība uz priekšu. Protams, alkohola tirgotāji, kas apvienojušies dažādās nevalstiskās organizācijās, nevar būt laimīgi ar ierobežojumiem, tomēr tas nav iemesls vienkāršai laika vilcināšanai un sabiedrības tracināšanai medijos,» vēršoties pie prezidenta, norāda LĀB.
Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidentam Andrim Bērziņam Saeimas pieņemtie likumi jāizsludina vai jāatdod atpakaļ otrreizējai izskatīšanai ne agrāk kā desmit dienas pēc likuma pieņemšanas un ne vēlāk kā divdesmit vienu dienu pēc tās.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
