Mazās hidroenerģētikas asociācija tuvākajā laikā vērsīsies Zemkopības ministrijā ar rosinājumu atcelt aizliegumu būvēt jaunas hidroelektrostacijas (HES) piecās upēs. Ja šī iniciatīva radīs dzirdīgas ausis valdībā un netiks nekavējoties apkarota no vides organizāciju puses, iespējams, tai būs arī turpinājums.
Asociācija kopumā apzinājusi 400 vietas Latvijā, kur būtu atjaunojamas kādreizējās ūdensdzirnavu vietas – uzbūvējami aizsprosti, iegremdējamas turbīnas un ražojama zaļa elektrība.
Jāatgādina, ka šobrīd mazo HES skaits ir apstājies pie skaitļa 143, un to apturējis valdības apstiprinātais upju saraksts, kurās būvniecība ir aizliegta. Kopumā tajā iekļautas 214 upes un to posmi.
Karvas turbīna darbojas
Pēdējā, kas paguva izsprukt cauri šim aizliegumu sietam, ir Karvas hidroelektrostacija uz Vaidavas upes. Ar lieliem skandāliem un tiesvedību. Jāatgādina, ka HES būvatļauju apstrīdēja Vides aizsardzības klubs, Latvijas Makšķernieku asociācija un makšķernieku klubs Fario. Pirmā tiesas instance lēmusi, ka būvatļauja ir nelikumīga, bet pārsūdzības skatīšana nolikta tikai uz 2014. gadu. Zaļie uzskata, ka līdz tam laikam turbīna nedrīkst griezties, ražotne jāiesaldē, un šis ir paralēlas tiesvedības priekšmets – tiek prasīts pagaidu noregulējums.
Neraugoties uz neskaidro tiesisko situāciju, 20. septembrī Lauku atbalsta dienests būvi pieņēmis ekspluatācijā. Dienesta direktores vietnieks Indulis Āboliņš apstiprina, ka uzbūvētais objekts pilnībā atbilst tehniskajam projektam, tādēļ nav pamata ilgāk aizkavēt tā darbību. «Tiesvedība turpinās, taču objekts ir uzbūvēts. Kādam par to ir jāatbild, jāpieskata. Turklāt īpašniekam ir jādod iespēja darboties, lai viņš varētu atpelnīt savus ieguldījumus.» Un HES īpašnieks Aldis Stūriška arī darbojas. Karvas turbīna griežas un ražo elektrību.
Saimnieks gan par šī fakta publicitāti bēdājas, jo sagaida no zaļajiem nākamos uzbrukumus: «Viņi mums tik ļoti dara pāri!»
Tas vairs nav vides jautājums
Cīņa pret Karvas HES makšķernieku organizācijām ir principa jautājums. Tās iebilst pret jebkuriem hesiem, jo to dēļ makšķerniekiem un zivīm jāmaina savi paradumi. To, ka rūpēm par dabu šai konfliktā ir vien otršķirīga loma, netieši apstiprina Valsts vides dienests. Ģenerāldirektore Inga Koļegova Neatkarīgo informē, ka saistībā ar Karvas HES sāktais audits ir pabeigts. Tajā secināts, ka Madonas reģionālā vides pārvalde neko savā rīcībā nav pārkāpusi. Tehniskajos noteikumos izvirzītās vides aizsardzības prasības uzņēmums ir izpildījis. Kas notiek ar šo būvi tālāk, «tas nav vides aizsardzības jautājums» – secina I. Koļegova.
Mazās hidroenerģētikas asociācija Karvas konfliktā, protams, iestājas uzņēmuma pusē. Valdes priekšsēdētājs Orvils Heniņš dusmojas uz makšķerniekiem: «Viņi uzskata, ka tautsaimniecībai lielāku labumu dos foreļveidīgo zivju makšķerēšana. Nu kā tad mēs tos Latvijas reģionus attīstīsim, ja nevienam neļausim strādāt!»
Tomēr jāatgādina, ka arī mazās hidroenerģētikas devums tautsaimniecībā vērtējams pretrunīgi, jo bez valsts atbalsta zaļās enerģijas bizness līdz šim nav spējis pastāvēt. Pašlaik turpinās cīņas par obligātā iepirkuma apjomiem un elektroenerģijas lietotāju subsidētiem paaugstinātiem tarifiem. Nozare nav pašpietiekama, taču pozitīvi, ka tās pelnītā nauda ceļo uz laukiem.
Argumentiem jābūt ļoti spēcīgiem
Asociācija uzskata, ka nozarei pienācis laiks attīstīties tālāk, mazajiem HES Latvijā ir, kur augt, tādēļ Zemkopības ministriju lūgs pārskatīt aizliegto upju sarakstu. Sākumā runa varētu būt par kādām piecām sešām vietām. O. Heniņš pagaidām gan tās neatklāj. Vispirms esot jānoskaidro, ko par to domā konkrētie novadi, kāda varētu būt sagaidāmā ietekme uz vidi. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apliecina, ka tad, ja ministrija saņems rosinājumu pārskatīt sarakstu, šāda iespēja tiks izvērtēta. Protams, pieaicinot zinātniekus un nepieciešamības gadījumā arī prasot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu. Taču ir jābūt ļoti pārliecinošiem argumentiem, lai aizliegumi tiktu pārskatīti.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
