Lai mazākumtautību bērni labāk apgūtu valsts valodu, jau šogad īstenos vairākus pasākumus, akcentējot atbalstu pirmsskolas izglītības iestādēm un darbam ar vecākiem. Viens no iemesliem, kāpēc tas tiek darīts – daļā krievvalodīgo bērnudārzu latviešu valodu māca formāli vai tas notiek par samaksu.
Apspriežot valsts valodas mācīšanas problēmas, izskanējuši dažādi viedokļi, arī – krievvalodīgie bērnudārzi jāslēdz un pirmsskolas izglītība jānodrošina tikai latviešu valodā, konferencē par valsts valodas apguvi agrīnā vecumā atzina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece Liesma Ose. Taču ne jau tas nodrošinās pozitīvu attieksmi pret valodu un plašāku tās lietojumu, būtiskāk ir ieviest draudzīgas un radošas apguves formas, lai bērns mācītos ar prieku un jau pirmsskolas vecumā labi iemācītos runāt latviski.
Tam pievienojās Latviešu valodas aģentūras (LVA) Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa, uzsverot, ka galvenais ir nevis valodas prasme, bet attieksme. Ja tā būs pozitīva, tad arī valsts valodas lietošana uzlabosies. Diemžēl līdzšinējā pieredze rāda, ka bilingvālā valodu apmācība klibo un daudzviet tiek īstenota visai formāli. Viens no iemesliem – ne visi bērnudārzu pedagogi pietiekami labi prot latviski, un nepietiek arī valodas mācīšanas metodikas iemaņu. Pirmsskolas skolotāju trūkst, tāpēc bērnudārzu vadība piever acis uz to, ka kāds no viņu darbiniekiem labi neprot valsts valodu. Tāpēc ir jāuzlabo pedagogu zināšanas. Rīgā jau to dara: 650 pirmsskolas iestāžu pedagogu apgūs 80 stundu garu latviešu valodas programmu. Rīgas dome izstrādājusi arī rīcības plānu līdz 2014. gadam, kā uzlabot valsts valodas prasmi pirmsskolas vecumā, piemēram, samazinot grupu lielumu, palielinot latviešu valodas nodarbību skaitu, veidojot divplūsmu bērnudārzus, skaidroja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Pirmsskolu nodaļas vadītāja Iveta Nagla.
LVA Izglītības daļas galvenā metodiķe Vineta Vaivade uzsvēra, ka jāstrādā ne tikai ar pedagogiem, bet arī vecākiem. Aptaujas liecinot, ka vecāki atbalsta valsts valodas mācīšanu bērnudārzos, bet viņiem trūkstot zināšanu, kā to darīt. LVA gatavojot speciālistus, kas vadītu metodiskos kursus un sniegtu konsultācijas, jo to līdz šim bijis nepietiekami. Turklāt, lai dotu pozitīvu un radošu pamudinājumu valsts valodas mācīšanai, LVA jau šoruden plānojusi sešus lielus praktiskus pasākumus. Viens no tiem: vecāku klubs Mācīsimies kopā. Sadarbībā ar pirmsskolas izglītības iestādēm LVA plāno rīkot četras tikšanās Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, kur vecākus iepazīstinās, kā kopā ar bērniem mācīties valodu. Tāpat tuvākajā laikā TV5 būs redzama TV spēle Es runāju ar smaidu mazākumtautību ģimenēm, kurās aug pirmsskolas vecuma bērni. Bet radio būs dzirdama spēle Atmini dziesmu, kurā vajadzēs ne tikai atminēt dziesmu latviešu valodā, ko dziedās krievu valodā, bet arī to nodziedāt latviski. No 27. oktobra lielveikalā Domina Shopping darbojas Valodas skola, kur pazīsta mais TV varonis Tofiks un latviešu valodas skolotājas kopā ar bērniem spēlēs valodu spēles, svinēs svētkus, lasīs un dziedās.
***
Latviešu valodas aģentūrai šogad
piešķirti 118 127 lati:
• pirmsskolas pedagogu kursiem
• mācību un metodisko materiālu izveidei
• 3 pētījumiem par latviešu valodas prasmi un lietojumu
• latviešu valodas apguves atbalsta pasākumu kopumam
• latviešu valodas kā otrās un kā svešvalodas apguvei pieaugušajiem
Arī turpmāk ik gadu paredzēti papildu līdzekļi 232 000 latu, no tiem 110 000 latu – atbalsts diasporai Īrijā u.c.
Avots: LVA
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
